Tiesu prakse Latvijā

1. Nelikumīgi ziedojumi

  • 2009.gada 30.novembrī Administratīvā rajona tiesa noraidīja TP pieteikumu par KNAB uzliktā nelikumīgo ziedojumu atmaksas pienākuma atcelšanu (vairāku simtu tūkstošu latu apmērā par pārkāpumiem 2006.gada priekšvēlēšanu kampaņā). Tiesas argumentācija publiski nav zināma, jo lieta skatīta slēgtā sēdē.
  • 2009.gada rajona tiesa par ZZS pārtēriņu dēļ Lemberga reklāmām, kam apgabaltiesa pievienojās:

[16] Tiesa, vērtējot, vai pieteicēja pārkāpa Finansēšanas likuma 4.panta otrās daļas prasības, secina, ka kā jau tiesa iepriekš [14] noskaidroja, uz pieteicēju attiecināma izdevumu summa 20 650,36 latu apmērā par reklāmas „Paldies par atbalstu!” izvietošanu plašsaziņas līdzekļos, kurus 18 276,11 latu apmērā apmaksāja K.S. pēc A.L. sievas I.L. kā aizdevējas lūguma, un izdevumus 2 374,25 latu apmērā apmaksāja pats A.L.. I.L. atbildētājam paskaidrojumā norādīja, ka K.S. apmaksātos rēķinus par reklāmas „Paldies par atbalstu!” izvietošanu plašsaziņas līdzekļos viņa uzskata kā maksājumus no saviem finanšu līdzekļiem (lietas lapa 119, pielikums Nr.1).
Finansēšanas likuma 2.panta otrā daļā norādīts, ka dāvinājumi ir jebkuri mantiski vai citāda veida bezatlīdzības labumi, tostarp pakalpojumi, tiesību nodošana, politiskās organizācijas (partijas) atsvabināšana no pienākuma, atteikšanās no kādas tiesības par labu politiskajai organizācijai (partijai), kā arī citas darbības, ar kurām politiskajai organizācijai (partijai) tiek piešķirts kāds labums. Savukārt šī likuma 4.panta otrajā daļā minēts, ka fizikā persona vienai politiskajai organizācijai kalendārā gada laikā var izdarīt dāvinājumu (ziedojumu) 10 tūkstošs latu apmērā. Minētā likuma 4.panta ceturtā daļa nosaka, ka dāvinājums (ziedojums) uzskatāms par pieņemtu, ja politiskajai organizācija (partija) 30 dienu laikā pēc tā saņemšanas to nav pārskaitījusi (atdevusi) atpakaļ dāvinātājam( ziedotājam). Tiesas skatījumā, ar reklāmas „Paldies par atbalstu!” izvietošanu plašsaziņas līdzekļos izdevumu apmaksu pieteicēja guva labumu, tādējādi pieteicējai nevajadzēja tērēt savus finanšu līdzekļus šīs reklāmas izvietošanas apmaksai. Pieteicēja nav pārskaitījusi atpakaļ dāvinātāja (pieteicējam) apmaksātos izdevumus reklāmas „Paldies par atbalstu!” izvietošanas plašsaziņas līdzekļos, līdz ar to uzskatāms, ka pieteicēja saņēma dāvinājumu (ziedojumu) no A.L. un I.L., kas apmaksāja šīs reklāmas izvietošanu plašsaziņas līdzekļos. I.L. ziedojumi pieteicējai pārsniedza Finansēšanas likuma 2.panta otrā daļā norādīto maksimālo ziedojumu summu par 8 276,11 latiem. Ievērojot minēto, tiesa konstatē, ka pieteicēja ar savu darbību, proti, pieņemot ziedojumu par reklāmas „Paldies par atbalstu!” izvietošanu plašsaziņas līdzekļos izdevumu apmaksu no I.L., ir pārkāpusi Finansēšanas likuma 4.panta otrajās daļas prasības.

2. Partiju tēriņi

  • 2009.gada 30.novembrī Administratīvā rajona tiesa noraidīja TP pieteikumu par KNAB uzliktā pienākuma - ieskaitīt valsts budžetā summu, kas analoga priekšvēlēšanu kampaņā pārtērētajai - atcelšanu (vairāku simtu tūkstošu latu apmērā par pārkāpumiem 2006.gada priekšvēlēšanu kampaņā). Tiesas argumentācija publiski nav zināma, jo lieta skatīta slēgtā sēdē.
  • 2007.gadā Administratīvās apgabaltiesas argumentācija (spriedumā pēc "Līdztiesības" pieteikuma) par to, kādēļ likumā ir vajadzīgi ierobežojumi partiju norēķiniem skaidrā naudā:

"Likuma mērķis, kā paskaidrojusi tiesa, ir visām pilsoņu politisko interešu pārstāvniecības organizācijām radīt atklātus un vienlīdzīgus darbības apstākļus, tai pašā laikā mazinot politiskās korupcijas risku, finanšu līdzekļu slēptu apriti caur skaidras naudas izmantošanas ierobežojumu."

2.1. "Trešo personu"/ar partijām saistīto personu aģitācija

Senāta 2006.gada 3.novembra sprieduma tēzes

[11.3] Administratīvo lietu departaments atzīst, ka, apsverot, vai ir noticis Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma pārkāpums, ir jāizvērtē, vai pastāv tieša saikne starp biedrību „Sabiedrība par vārda brīvību” un Tautas partiju un nodibinājumu „PA SAULEI” un LPP/LC apvienību. Pastāvot tiešai saiknei starp trešo personu un politisko organizāciju, trešo personu reklāmas izdevumi būtu pieskaitāmi attiecīgajai politiskajai organizācijai.
Administratīvo lietu departaments konstatē, ka saskaņā ar biedrības „Sabiedrība par vārda brīvību” 2006.gada 1.novembrī Administratīvo lietu departamentam sniegto informāciju, kā arī saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja materiāliem tās viens no dibinātājiem un biedriem ir Jurģis Liepnieks. Minētā biedrība līdz 2006.gada 1.novembrim saņēma ziedojumus Ls 156 600 no AS „Latvijas kuģniecība”, Ls 330 000 no Tautas partijas biedra Andra Šķēles, Ls 80 000 no Tautas partijas biedra Jurģa Liepnieka un Ls 10 no Viļņa Auzāna (sk. lietas 1.sējuma 110.lapu, lietas pielikuma 93.lapu, 106., 107.lapu, 120.lapu).
Kā jau iepriekš konstatēts, biedrības „Sabiedrība par vārda brīvību” dibinātājs un lielākie ziedotāji ir Tautas partijas biedri, proti, personas, kas tieši darbojas minētajā partijā. Turklāt Tautas partija publiskajā telpā nenorobežojās no biedrības „Sabiedrība par vārda brīvību” reklāmas kampaņas. Līdz ar to Administratīvo lietu departaments secina, ka biedrībai „Sabiedrība par vārda brīvību” ir tieša saikne ar Tautas partiju un tās 9.Saeimas priekšvēlēšanu kampaņu. Ņemot to vērā, uzskatāms, ka biedrības „Sabiedrība par vārda brīvību” izdevumi par Tautas partijas un tās biedru reklāmām ir pieskaitāmi Tautas partijas priekšvēlēšanu izdevumiem.
Administratīvo lietu departaments konstatē, ka saskaņā ar Uzņēmumu reģistra datiem viena no nodibinājumu „PA SAULEI” amatpersonām ir Ēriks Stendzenieks. LPP/LC apvienības reklāmas kampaņas veido reklāmas aģentūra „ZOOM!”, kuras radošais direktors arī ir Ēriks Stendzenieks. Faktu, ka reklāmas aģentūras „ZOOM!” radošais direktors Ēriks Stendzenieks organizēja ne vien Latvijas Pirmās partijas līdzšinējās Saeimas un pašvaldību vēlēšanu reklāmas kampaņas, bet arī oficiālo LPP/LC apvienības 9.Saeimas reklāmas kampaņu, atzinis arī minētās partijas valdes priekšsēdētājs (Diena 13.10.2006. Asie jautājumi. Intervija ar Aināru Šleseru. http://www.vdiena.lv/lat/politics/talking/interviews/asie_jautaajumi_intervija_ar_ainaaru_shleseru_pilna_versija; Trešo personu reklāmas jāregulē. Latvijas Vēstnesis Plus. 27.07.2006. Nr. 115 (143). http://www.lv.lv/index.php?menu_body=DOC&id=140729).
Tātad konstatējams, ka LPP/LC apvienības reklāmas kampaņas veidotāji un personas no nodibinājuma „PA SAULEI”, kas izvietoja reklāmas par minēto politisko organizāciju, faktiski ir vienas un tās pašas personas. Līdz ar to nodibinājuma „PA SAULEI” priekšvēlēšanu laikā izvietotās reklāmas par LPP/LC apvienību un šo politisko organizāciju biedriem ir veidotas ciešā sadarbībā ar šo politisko organizāciju. Turklāt LPP/LC apvienība publiskajā telpā nenorobežojās no nodibinājuma „PA SAULEI” reklāmas kampaņas. Šādos apstākļos Administratīvo lietu departaments atzīst, ka nodibinājuma „PA SAULEI” izdevumi par LPP/LC apvienības un tās biedru reklāmām ir pieskaitāmi minētās partiju apvienības priekšvēlēšanu izdevumiem.

* 2009.gada spriedums par SC pārtēriņu ar partijām saistītu personu reklāmu dēļ.

[15] Apskatot tiesas sēdē SIA ,,T.E.A.M.” apmaksāto video reklāmu, kas 2006.gada 6.septembra ar SIA ,,Latgales reģionālā televīzija” noslēgtā līguma Nr.58 ietvaros tika raidīta Latgales reģionālajā televīzijā, tiesai nerodas šaubas, ka tā ir politiska reklāma, kas aicina balsot par pieteicējas izvirzīto deputāta kandidātu A.M.
Proti, klipos bija skaidri izteikts aicinājums balstot par sarakstu, kura ietvaros kandidē A.M. un norādīts, ka tā ir politiska reklāma, kuru apmaksā SIA ,,T.E.A.M.”. Savukārt filma par A.M. pozitīvā gaisotnē stāstīja par A.M. biogrāfiju un paveiktajiem darbiem. Tādejādi netieši ietekmējot vēlētāja izvēli balsot par sarakstu, kura viens no deputātu kandidātiem ir A.M.
Tāpat saskaņā ar publiski pieejamiem Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra datiem SIA ,,T.E.A.M.” dalībnieks un valdes loceklis attiecīgajā laika posmā bija A.M.
Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa secina, ka SIA ,,T.E.A.M.” ir tieša saikne ar pieteicēju un tās 9.Saeimas priekšvēlēšanu kampaņu. Vienlaikus pieteicēja publiskajā telpā nenorobežojās no SIA ,,T.E.A.M.” izplatītās A.M. reklāmas kampaņas televīzijā un pieteicējai nebija iebildumu pret šo reklāmu.
Tiesa uzskata, ka SIA ,,T.E.A.M.” izdevumi par reklāmas izvietošanu plašsaziņas līdzekļos ir pieskaitāmi pieteicējas priekšvēlēšanu izdevumiem.

[16] Izvērtējot vai nodibinājuma „Pilsonis.lv” izdevumi Ls 4424,02 apmērā ir attiecināmi uz pieteicējas priekšvēlēšanu izdevumiem, tiesa konstatē turpmāk minēto. [16.1] 2006.gada 2.oktobrī starp SIA ,,Zemgales Media” un nodibinājumu ,,Pilsonis.lv” noslēgts līgums Nr.Z259/RN par informatīvo materiālu ievietošanu. Līguma priekšmets ir nodrošināt nodibinājuma ,,Pilsonis.lv” video rullīša demonstrēšanu Pirmajā Baltijas Kanālā (lietas Pielikuma Nr.1 149.-151.lpp.). [16.2] 2006.gada 4.oktobrī nodibinājums ,,Pilsonis.lv” ir apmaksājis SIA ,,Zemgales Media” izrakstīto rēķinu Nr. 134-6 par reklāmas izvietošanu Pirmajā Baltijas Kanālā Ls 4424,02 apmērā (lietas Pielikuma Nr.1 152.lpp.). [17] Lietā nav strīda par to, ka Pirmajā Baltijas Kanālā demonstrēta N.U. reklāma, kurā J.Jurkāns reklamēja, ka šodien politikā ir vajadzīgi jauni cilvēki, vajadzīga jauna paaudze, un ir svarīgi, lai šodien politikā būtu tādi cilvēki kā N.U., kurš radoši pieiet politikai, cilvēks, kurš vienlīdzīgi var runāta gan ar latvieti, gan krievu, gan ārzemnieku, cilvēks, kurš saprot pasauli, un tāds cilvēks var palīdzēt Latvijai kļūt par īstu demokrātisku, plaukstošu valsti.
Līdz ar to tiesai nerodas šaubas par to, ka reklāma saturēja netiešu aicinājumu vēlēšanās balsot par Partijas deputāta kandidātu 9.Saeimas vēlēšanās N.U. Pie tam reklāma demonstrēta laika posmā tieši pirms 9.Saeimas vēlēšanām – no 2006.gada 4.oktobra līdz 6.oktobrim.
Lietā arī nav strīda par to, ka priekšvēlēšanu aģitāciju Pirmajā Baltijas Kanālā organizēja nodibinājuma ,,Pilsonis.lv" vadība – amatpersonas A.I., G.S. un /amats/ A.O.
Pie tam G.S. ir politiskās organizācijas ,,Tautas saskaņas partija” biedre un valdes locekle un pieteicējas deputātu kandidāte 9.Saeimas vēlēšanās. Savukārt A.O. ir politiskās organizācijas ,,Tautas saskaņas partija” /amats/. J.Jurkāns bija ilglaicīgs politiskās organizācijas ,,Tautas saskaņas partija” valdes priekšsēdētājs. N.U. ir politiskās organizācijas ,,Tautas saskaņas partija” biedrs, pieteicējas priekšsēdētājs un deputātu kandidāts 9.Saeimas vēlēšanās. Konkrētajā gadījumā tiesa ņem vērā, ka politiskā organizācija ,,Tautas saskaņas partija” ir pieteicējas dalībpartija. Līdz ar to tiesa konstatē, ka pastāv tieša saikne starp pieteicēju un nodibinājumu ,,Pilsonis.lv”. Vienlaikus pieteicēja publiskajā telpā nenorobežojās no nodibinājuma ,,Pilsonis.lv” organizētās N.U. reklāmas kampaņas televīzijā un pieteicējai nebija iebildumu pret šo reklāmu.
Tiesa uzskata, ka nodibinājuma „Pilsonis.lv” izdevumi par reklāmas izvietošanu plašsaziņas līdzekļos ir pieskaitāmi pieteicējas priekšvēlēšanu izdevumiem.
Līdz ar to atbildētājs pamatoti ir konstatējis, ka pieteicēja ir pārkāpusi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 8.2 panta otro daļu, jo norādījusi nepatiesas ziņas vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācijā, neiekļaujot tajā izdevumus Ls 4424,02 apmērā, kurus ir apmaksājis nodibinājums „Pilsonis.lv”.

  • Apgabaltiesas spriedums 2009.gadā (par ZZS):

Tiesa, izvērtējot, vai pastāv tieša saikne starp A.L. reklāmu „Paldies par atbalstu!” un pieteicēju - politisko partiju apvienību „Zaļo un Zemnieku savienība”, pamatoti konstatēja, ka A.L. ir tieši saistīts ar pieteicēju, proti, nav strīda, ka pirms 9.Saeimas vēlēšanām Latvijas Zemnieku savienība, Latvijas Zaļā partija, Zaļo un Zemnieku savienība un politiskā organizācija „Latvijai un Ventspilij” vienojās kopīgi izvirzīt deputātu kandidātus 9.Saeimas vēlēšanām kvotu robežās un kopīgi organizēja vēlēšanu kampaņu, kā arī nolēma 9.Saeimas velēšanās par Ministru prezidenta kandidātu nominēt A.L.
Apgabaltiesa uzskata, ka pirmās instances tiesa, analizējot reklāmas tekstu, pamatoti secinājusi, ka reklāma „Paldies par atbalstu!” satur netiešu aicinājumu balsot par pieteicēju, kurš izvirza A.L. par Ministru prezidenta kandidātu 9.Saeimas vēlēšanās, tas ir, par politisko apvienību „Zaļo un Zemnieku savienību”, līdz ar to šāda reklāma ir
atzīstama par priekšvēlēšanu aģitāciju. Tādējādi izdevumi par reklāmas „Paldies par atbalstu!” izvietošanu plašsaziņas līdzekļos ir pieskaitāmi pieteicēja priekšvēlēšanu izdevumiem.
Kaut arī A.L. paskaidrojumos KNAB norādījis, ka izvietojis reklāmu „Paldies par atbalstu!” Latvijas mēdijos kā atbildi pret viņu vērstajai antireklāmas kampaņai un tā nebija saskaņota ar pieteicēju un nebija priekšvēlēšanu reklāma, ņemams vērā, ka pieteicējs publiski nenorobežojās no šīs reklāmas.
Līdz ar to KNAB pamatoti secināja, ka izdevumi par reklāmas paziņojuma „Paldies par atbalstu!” izvietošanu masu informācijas līdzekļos 20 650,36 latu apmērā ir uzskatāmi par izdevumiem, kas saistīti ar pieteicēja 9.Saeimas priekšvēlēšanu kampaņu un ir pieskaitāmi pieteicēja priekšvēlēšanu izdevumiem, tādējādi pieteicējs nav ievērojis Finansēšanas likuma 8.4panta pirmās daļas prasības, pārsniedzot likumā noteikto vēlēšanu izdevumu limitu
Pēc būtības pieteicējs apelācijas sūdzībā attiecībā uz A.L. reklāmas attiecināšanu priekšvēlēšanu kampaņas izdevumiem nav norādījis citus argumentus kā pieteikumā, uz kuriem jau atbildes devusi pirmās instances tiesa. Tai skaitā pirmās instances tiesas spriedumā dotas atbildes uz pieteicēja iebildumiem par Satversmes 100.panta pārkāpumu.

Par šo pašu lietu: rajona tiesas skatījums, kam apgabaltiesa pievienojās:

Tiesas skatījumā, lai reklāma būtu atzīstama kā politiskā aģitācija, tai jāsatur tiešu vai netiešu aicinājumu balsot par vai pret kādu politisko organizāciju, politisko organizāciju apvienību vai arī deputāta kandidātu. Reklāmas tekstā „ …Tie, kuriem labo darbu groziņš tukšs, mēģina iekost tiem, kam pilns…. Kā jau teicu, viņiem pūrā ir tikai intrigas un naids, bet vēlēšanas tuvojas. Mana sirdsapziņa ir tīra un man nav jābaidās. Jā, mani var apmelot. Mani var apsūdzēt. Bet nevar apturēt pārmaiņas uz labu. Es zinu, pienāks diena, kad visi Latvijas iedzīvotāji varēs lepoties ar savu valsti tāpat kā Ventspils iedzīvotāji šodien lepojas ar savu pilsētu. Paldies par atbalstu …” No minētā teksta izriet, ka A.L. reklamē sevi kā labu politiķi ar tīru sirdsapziņu un daudziem labiem darbiem Ventspilī. Tekstā pieminētas vēlēšanas un pateicība par atbalstu. Tiesa uzskata, ka atbildētājam bija pamats secināt, ka A.L. reklāma „Paldies par atbalstu!” satur netiešu aicinājumu balsot par pieteicēju, kura viņu izvirza par Ministru prezidenta kandidātu 9.Saeimas vēlēšanās, tas ir, par politisko apvienību „Zaļo un Zemnieku savienību”. Tāpat šī reklāma satur netiešu aicinājumu balsot pret tiem – pārējiem, kuri vēlas A.L. apmelot. Līdz ar to tiesas skatījumā šāda reklāma ir atzīstama par priekšvēlēšanu aģitāciju. Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa secina, ka A.L. ir tieša saikne ar pieteicēju un tās 9.Saeimas priekšvēlēšanu kampaņu. Tiesa uzskata, ka A.L. izdevumi par reklāmas „Paldies par atbalstu!” izvietošanu plašsaziņas līdzekļos ir pieskaitāmi pieteicējas priekšvēlēšanu izdevumiem.

Pietiecējas politiskajā apvienībā esošajām personām ir tiesības brīvi paust savus uzskatus, viedokļus un izplatīt informāciju. Bet šie uzskati un viedokļi jānorobežo no politiskās reklāmas – priekšvēlēšanu aģitācijas Finansēšanas likuma un likuma „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām” izpratnē.
Minētie likumi neierobežo nevienai politiskai personai paust savu viedokli, bet gan ierobežo pirmsvēlēšanu izdevumus politiskajām partijām saistībā ar priekšvēlēšanu aģitāciju. Līdz ar to katrai politiskai personai, paužot savu viedokli vai uzskatu par samaksu plašsaziņas līdzekļos Finansēšanas likuma noteiktajā pirmsvēlēšanu laikā, rūpīgi jāizvērtē, vai šo viedokli nav iespējams interpretēt vai saprast kā politisko aģitāciju par labu vai par sliktu kādai vēlēšanās iesaistītajai politiskai partijai. Savukārt, politiskajai partijai jābūt atbildīgai un pašai jāuzskaita un jākontrolē priekšvēlēšanu izdevumi, savlaicīgi jāplāno savi politiskās aģitācijas izdevumi priekšvēlēšanu laikā un jāinformē savi partijas biedri par priekšvēlēšanu plānotajiem izdevumu apjomiem. Tiesas ieskatā politiskā organizācija (partija), tajā skaitā arī pieteicēja, nevar norobežoties no biedru vai Ministru prezidenta kandidātu darbības priekšvēlēšanu periodā, un tai jāuzņemas atbildība par konkrēto politiskas organizācijas (partijas) pārstāvju rīcības likumību.

3.Kontroles iespējas

3.1.Kāda ir KNAB lēmuma par partiju pienākumu atmaksāt nelikumīgos ziedojumus juridiskā daba?

Atbilde: tas ir konstatējošs administratīvs akts. KNAB ir tiesīgs tādus pieņemt, pat ja likumā nav ļoti detalizēti aprakstīta iestādes kompetence šajā jomā (no 2005.gada 15.marta Senāta Administratīvo lietu departaments sprieduma Kievu partijas lietā. Citāts no [http://www.knab.gov.lv/uploads/free/15032005_zzs.pdf]cita sprieduma pret ZZS tajā pašā datumā:

"Kā redzams, konkrētajā gadījumā pārsūdzētais KNAB lēmums pieteicēja tiesības neierobežo vairāk kā Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 7.panta trešajā daļā ietvertā tiesību norma. KNAB lēmuma trešajā daļā norādītais pienākums iemaksāt ziedojuma summu attiecīgajā kontā pastāvētu ex lege arī tad, ja KNAB savā lēmumā to nebūtu norādījis, tas ir, ja KNAB būtu paziņojis tikai kontroles rezultātā konstatēto pārkāpumu. Gan pienākums iemaksāt budžetā konkrēto summu, gan termiņš, kādā tas iemaksājams, tieši noteikt likumā. […] Tā kā ar KNAB lēmumu netiek papildināts Zaļo un Zemnieku savienības jau esošais pienākumu loks, tas nav uzskatāms par pienākumu uzliekošu administratīvo aktu."

3.2. Kas notiek, ja partija nokavē KNAB lēmuma pārsūdzības termiņu?

Vai aizbildinājums ar to, ka tā tajā laikā sniedza papildus paskaidrojumus KNAB, ir attaisnojošs? Atbilde - nē (AT Senāta 2005.gada spriedums partijas "Līdztiesība" lietā)

3.3. Kādi argumenti par procesuālām nepilnībām KNAB darbā ietekmēs vai neietekmēs iespēju, ka KNAB lēmumu tiesa atcels?

Interesants spriedums, kurā Senāts noraidījis Latvijas Zaļās partijas argumentus atrodams šeit. Svarīgākā atziņa:

" Konkrētajā gadījumā būtu bijis vēlams, ka KNAB būtu uzklausījis Partiju par attiecīgo tiesību normu interpretāciju, jo īpaši tādēļ, ka KNAB nav augstākas institūcijas, līdz ar to Partijas viedokli par tiesību interpretāciju nebija iespējams uzzināt apstrīdēšanas stadijā. Iespējams, Partijas viedokļa uzklausīšana lēmuma sagatavošanas procesā būtu novērsusi tiesas procesu. Tomēr, tā kā tiesību normu interpretācija ir tās piemērotāja neatņemams pienākums, adresāta neuzklausīšanu par tiesību jautājumu nevar uzskatīt par tik būtisku procesuālu pārkāpumu, lai tā dēļ atceltu administratīvo aktu."

  • Līdzīgs spriedums tika pieņemts arī par ZZS sūdzību. Argumentācija par to, kurā brīdī partijas pārstāvja uzklausīšana ir vai nav " formāla" atrodam 2006.gada spriedumā, kur LC tiesājās par KNAB lēmuma atcelšanu.

3.4. Sodu uzlikšanas noilgumi partēriņa lietās

Apgabaltiesas spriedums 2009.gadā (par ZZS):

Apgabaltiesa uzskata, ka rajona tiesa pamatoti atsaucās uz tiesu praksi, kurā atzīts, ka tādus pārkāpumus kā nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā, neatļauta dāvinājuma (ziedojuma) pieņemšanu, priekšvēlēšanu izdevumu apmēra ierobežojumu neievērošanu ir iespējams konstatēt tikai pēc iesniegtās vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācijas pārbaudes. Līdz ar to gada termiņš rēķināms, sākot no minētās deklarācijas iesniegšanas dienas KNAB
Tā kā pieteicējs vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarāciju par 9.Saeimas vēlēšanām KNAB iesniedza 2006.gada 6.novembrī, tad gada termiņš skaitāms no šī datuma.

3.5. Soda bargums

2006.gadā partija "Līdztiesība" tiesājās par KNAB uzliktā administratīvā soda - 250 lati - atcelšanu. Sods tika uzlikts par savlaicīgu saņemto ziedojumu nepublicēšanu. Partija argumentēja, ka partijai nav algotu darbinieku, šo ziedojumu apjoms bija neliels, partijai ir slikts mantiskais stāvoklis, turklēt tā pārkāpumu nožēlo. Tiesa nostājās KNAB pusē, jo iestāde bija piemērojusi minimālo sodu (ņemot vērā visus apstākļus). Šo spriedumu vēlāk Senāts atstāja spēkā. Interesantākā atziņa:

"Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka KNAB lēmumā pamatoti nav uzskatīts par attaisnojošu apstākli tas, ka partijai "Līdztiesība" algoto darbinieku skaita un noslogotības dēļ ir grūtības nodrošināt savlaicīgu paziņošanu. Politiskās organizācijas (partijas) darbībai jābūt atbilstošai visām normatīvo aktu prasībām. Ja organizācija vēlas darboties kā politiskā organizācija, tai jārēķinās, ka būs nepieciešama atbilstoša administratīvā kapacitāte likuma prasību izpildei. Šis apstāklis varētu tikt atzīts par atbildību mīkstinošu apstākli, taču konkrētajā lietā nevar novest pie cita lēmuma, jo ir piemērots minimālais sods."_

Līdzīgs spriedums, kura galvenais strīdus jautājums bija soda bardzība: arī par PCTVL.

  • 2007.gadā tiesa atzina par tiesisku un samērīgu KNAB partijas "Dzimtene" amatpersonai uzlikto administratīvo sodu (150 latu) par KNAB pieprasījumu iesniegt dokumentus ignorēšanu.

3.6. Vai partija var tiesā argumentēt, ka kādas citas partijas/personas varbūtējie pārkāpumi nav tik rūpīgi izmeklēti?

Apgabaltiesas spriedums 2009.gadā (par ZZS):

[14] Pieteicējs uzskata, ka KNAB, pastāvot vienādiem faktiskajiem un tiesiskajiem lietas apstākļiem, ir pieņēmis atšķirīgus lēmumus. Proti, KNAB attiecībā uz nodibinājuma „Pilsētai un Pasaulei” izplatīto bezmaksas izdevumu „Speciālizlaidums. Tautai jāzina savi varoņi” nav veicis tikpat rūpīgu pārbaudi, kā to ir darījis attiecībā uz reklāmu „Paldies par atbalstu!”, atrodot „tiešu saikni” starp politisko partiju apvienību „Zaļo un Zemnieku savienība” un trešo personu K.S. un I.L. darījumiem savstarpējo norēķinu ieskaitam.
Arī uz šo argumentu atbilde dota pirmās instances tiesas spriedumā, norādot, ka personai nav arī tiesības atsaukties uz vienlīdzības principu, lai attaisnotu prettiesiskas prakses izmantošanu turpmāk. Persona nedrīkst izvairīties no soda, norādot, ka līdzīgā lietā pārkāpējs nav ticis sodīts.
Apgabaltiesa norāda, ka vienlīdzības princips nav piemērojams, ja situācija ir prettiesiska, tādejādi nodibinājuma „Pilsētai un Pasaulei” veiktās priekšvēlēšanu aģitācijas likumība, un fakti, kas saistīti ar minētā nodibinājuma veikto aģitāciju, neattaisno pieteicēja rīcību, neievērojot Finansēšanas likuma prasības.

4. Priekšvēlēšanu kampaņu regulējums

4.1. Tiesas par regulējuma pamatprincipiem

  • Senāta 2006.gada 3.novembra sprieduma tēzes par regulējuma pamatprincipiem:

Vienlīdzīgu vēlēšanu princips vispirms paredz, ka katram vēlētājam ir viena balss vai vienāds skaits balsu un visu politisko spēku un individuālo kandidātu iespējas ir vienlīdzīgas. Kā atzinusi Satversmes tiesa, iespējas ir vienlīdzīgas, ja valsts institūciju attieksme pret visiem kandidātu sarakstiem ir neitrāla. Tas attiecas uz kandidātu sarakstu vēlēšanu kampaņu, plašsaziņas līdzekļu pieejamību tiem, kā arī partiju un to kampaņu publisko finansēšanu (sk. Satversmes tiesas 2002.gada 23.septembra spriedumu lietā Nr.2002-08-01 „Par Saeimas vēlēšanu likuma 38. panta pirmās daļas otrā teikuma atbilstību Satversmes 6., 8., 91. un 116. pantam”). Vienlīdzīgu vēlēšanu princips ietver arī aizliegumu valstij diskriminēt vai priviliģēt kādu noteiktu politisko organizāciju (sal. Handbuch des Verfassungsrecht der Bundesrepublik Deutschland, 2.neubearbeitete und erweiterte Auflage, Berlin, New York: Walter de Gruyter, 1994, S.626; Rauber D. N. Wahlprüfung in Deutschland. Baden-Baden: Nomos Verlagsgesellschaft, 2005, S.117). Tātad vienlīdzīgu vēlēšanu princips no valsts institūciju attieksmes aspekta prasa ne tikai tiesisku, bet arī faktisku iespēju vienlīdzīgumu. Tai pat laikā vienlīdzīgas iespējas var tikt īstenotas ne tikai tā, ka attieksme pret visām politiskajām organizācijām ir vienāda neatkarīgi no to parlamentārās pārstāvības vai elektorāta atbalsta, bet arī tā, ka attieksme pret politiskajām organizācijām ir atkarīga no to sasniegtajiem rezultātiem vēlēšanās (sk. Satversmes tiesas 2002.gada 23.septembra spriedums lietā Nr.2002–08–01 „Par Saeimas vēlēšanu likuma 38. panta pirmās daļas otrā teikuma atbilstību Satversmes 6., 8., 91. un 116. pantam”). Administratīvo lietu departamenta ieskatā, ir būtiski, lai šis princips tiktu iedzīvināts efektīvi. Citiem vārdiem, valstij ir ne tikai jāievēro Satversmes tiesas nostiprinātais neitralitātes princips (tas ir, jāatturas no iejaukšanās), bet nepieciešamības gadījumā ir jāveic pozitīvi pasākumi vienlīdzīguma nodrošināšanā.

[…]
Lai gan brīvas vēlēšanas nav minētas Satversmē tiešā tekstā, neapšaubāmi tas ir viens no vēlēšanu sistēmas pamatprincipiem, bez kura nav iedomājama demokrātija. Kā jau teikts iepriekš, valsts varas avots ir tautas griba un šīs gribas izpaudumam ir jābūt brīvam. Būtiski, ka šā principa tvērums attiecas ne tikai uz balsošanas brīdi, bet arī uz vēlētāju gribas veidošanos priekšvēlēšanu periodā. Šis princips, pirmkārt, prasa, lai valsts nodrošinātu tādus apstākļus, ka būtu iespējams veidoties dažādiem viedokļiem un būtu reāla iespēja šos dažādos viedokļus paust un darīt tos zināmus vēlētājiem, otrkārt, ka vēlētājs būtu aizsargāts no nepieļaujamas savas gribas iespaidošanas gan no valsts, gan no privātpersonu puses.

Izskatot konkrēto lietu, Administratīvo lietu departaments ir atzinis, ka vēlēšanu norisē tika pārkāptas Politisko partiju (organizāciju) finansēšanas likuma tiesību normas. Valsts institūcijas neveica pasākumus šo pārkāpumu novēršanai. Valsts nav radījusi mehānismu, kas ļautu šādus un līdzīgus pārkāpumus savlaicīgi novērst, neradot draudus tiesisku vēlēšanu norisei. Turklāt modernā demokrātiskā valstī vēlēšanas tiešā veidā nevar būt atkarīgas no finansējuma apmēra. Ņemot to vērā, Administratīvo lietu departaments nolēma pieņemt blakus lēmumu, vēršot Ministru kabineta uzmanību uz nepieciešamību izveidot efektīvu vēlēšanu norises tiesiskuma kontroles mehānismu.

ST spriedums robežlīguma lietā:

61.1. Demokrātiskā tiesiskā valstī vēlēšanām ir jābūt brīvām, proti, tām ir jānodrošina vēlētāju gribas brīva izteikšana. Satversmes 1.pants, kā arī starptautisko tiesību normas – ANO Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 25.pants un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 1.protokola 3.pants – paredz valsts pozitīvo pienākumu nodrošināt, lai vēlēšanas būtu brīvas. Brīvas vēlēšanas sevī ietver vēlētāju gribas brīvu veidošanos un vēlētāju iespēju brīvi paust savu gribu balsojot [sk. Latvijas Republikas tiesībsarga 2007. gada 28. marta viedokli par likumprojektu „Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” // http://www.vcb.lv/index.php?open=viedoklis&this=280307.282].

ST 2002.gada [http://www.satv.tiesa.gov.lv/upload/2002-08-01.rtf spriedums par vēlēšanu kandidātiem noteiktajiem ierobežojumiem:

Latvijā katram vēlētājam ir viena balss. Vienlīdzīgu vēlēšanu princips nozīmē arī to, ka visām vēlētāju balsīm ir vienāda vērtība.
Tomēr vienlīdzīguma princips nenozīmē, ka visiem kandidātu sarakstiem vienas vietas iegūšanai parlamentā jāsaņem pilnīgi vienāds vēlētāju balsu skaits. Ir pietiekami, ja vēlēšanu kandidātu sarakstu iespējas iegūt deputātu vietas Saeimā ir vienlīdzīgas. Iespējas ir vienlīdzīgas, ja valsts institūciju attieksme pret visiem kandidātu sarakstiem ir neitrāla. Tas attiecas uz kandidātu sarakstu vēlēšanu kampaņu, plašsaziņas līdzekļu pieejamību tiem, kā arī partiju un to kampaņu publisko finansēšanu.
Vienlīdzīgas iespējas var tikt īstenotas ne tikai tā, ka attieksme pret visām partijām ir vienāda neatkarīgi no to parlamentārās pārstāvības vai elektorāta atbalsta, bet arī tā, ka attieksme pret partijām ir atkarīga no to sasniegtajiem rezultātiem vēlēšanās.

4.2. Vai vēlēšanu rezultātus var atcelt dēļ priekšvēlēšanu kampaņas pārkāpumiem?

Tas pats spriedums

[13.3] Ievērojot minēto, Administratīvo lietu departaments konstatē, ka konkrētajā gadījumā vēlētājiem bija pieejama informācija, ka nodibinājuma „PA SAULEI” reklāmas kampaņa par LPP/LC apvienības kandidātiem ir veidota tiešā sadarbībā ar minētās apvienības priekšvēlēšanu kampaņu organizētājiem. Vēlētājiem bija pieejama arī informācija par to, ka biedrības „Sabiedrība par vārda brīvību” dibinātājs ir Tautas partijas biedrs un ka tās reklāmas kampaņu par Tautas partiju tādējādi organizē un finansē Tautas partijas biedri.
Turklāt minēto faktu, ka plašsaziņas līdzekļos izskanēja informācija par nodibinājuma „PA SAULEI” un biedrības „Sabiedrība par vārda brīvību” reklāmas kampaņu patiesajiem finansētājiem un organizētājiem, pieteikumos apstiprina arī pieteicējas.
Administratīvo lietu departaments secina, ka vēlētājiem priekšvēlēšanu laikā bija iespēja veidot savu politisko gribu, ņemot vērā arī minēto informāciju. Tātad vēlētājiem savu izvēli bija iespējams veidot informācijas pieejamības apstākļos, proti, vēlētājiem bija iespēja izvēlēties, vai balsot vai nebalsot par politisko organizāciju, kuras darbība, iespējams, neatbilst Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma noteiktajai kārtībai un kuras darbība, iespējams, apzināti vērsta uz minētā likuma mērķu neievērošanu. Arī tiesību doktrīnā ir atzīts, ka brīvu vēlēšanu princips nav uzskatāms par pārkāptu, ja kāda no politiskajā cīņā iesaistītajām organizācijām pieļāvusi pārkāpumus, bet tie priekšvēlēšanu laikā tiek publiski apspriesti. Tādējādi vēlētājam savas izvēles izdarīšanai pārkāpumi ir zināmi un identificējami (Rauber D. N. Wahlprüfung in Deutschland. Baden-Baden: Nomos Verlagsgesellschaft, 2005, S.92).
[…]
Ievērojot šajā punktā secināto, Administratīvo lietu departaments atzīst, ka ar lietā iegūtajiem pierādījumiem nav konstatējams, ka politisko organizāciju priekšvēlēšanu aģitāciju laikā pieļautie pārkāpumi būtiski ietekmēja vēlētāju brīvas gribas veidošanos. Tādējādi nav konstatējams brīvu vēlēšanu principa pārkāpums.

4.3. Vai atšķirīgs raidlaiks sabiedriskajās raidorganizācijās, vadoties pēc partijas lieluma, ir diskriminējošs?

Tas pats spriedums

[14.4] Vērtējot otru no pieteicēju minētajiem argumentiem, proti, ka pieteicējas atšķirībā no lielajām partijām tika diskriminētas piedalīties Latvijas Televīzijas rīkotajā priekšvēlēšanu diskusiju raidījumā „Milžu cīņas”, jo uz raidījumu tika uzaicināti tikai pārsvarā lielo partiju pārstāvji, Administratīvo lietu departaments norāda tālāk minēto.
Administratīvo lietu departamenta ieskatā, vienlīdzīgas iespējas uz plašsaziņas līdzekļu pieejamību politiskajām organizācijām nerada tiesības uz vienādu raidlaiku sabiedriskajā televīzijā.
Kā atzīts demokrātisko valstu tiesu praksē, sabiedriskās raidorganizācijas drīkst izvērtēt katrai politiskajai organizācijai piešķiramo raidlaiku atbilstoši tās nozīmei. Šādā kontekstā tiek runāts par politisko organizāciju vienādu iespēju sadalījumu pa pakāpēm, piemēram, pēc konkrētas politiskās organizācijas politiskā nozīmīguma, pēc iepriekšējo vēlēšanu rezultātiem un tamlīdzīgi. Turklāt politiskās organizācijas politiskais nozīmīgums var tikt vērtēts pēc konkrētās politiskās organizācijas pastāvēšanas ilguma, politiskās pēctecības, politiskās organizācijas biedru skaita, politiskās organizācijas struktūrvienību skaita un to izplatības tīkla, iespējams arī pārstāvības parlamentā un citiem faktoriem (sk. Vācijas Federālās Konstitucionālās tiesas spriedumu lietā BVerfGE 14,121, 49.-61.punkts). Administratīvo lietu departamenta ieskatā, vienlīdzīgu vēlēšanu princips ietver sabiedriskajai raidorganizācijai aizliegumu nepiešķirt kādai politiskajai organizācijai raidlaiku vispār, taču noteic arī tiesības, sadalot raidlaiku starp politiskajām organizācijām, ņemt vērā iepriekš minētos kritērijus un izvērtēt sabiedrības iespējamo interesi par konkrēto politisko organizāciju.
Lai nodrošinātu taisnīgu raidlaika sadali, var pielietot divas metodes –pilnīgās/stingrās vienlīdzības (angl. strict equality) metodi vai proporcionālo vienlīdzības metodi. Saskaņā ar proporcionālo vienlīdzīgo iespēju metodi raidlaiks starp politiskajām organizācijām tiek sadalīts proporcionāli vēlētāju skaitam, kas politisko organizāciju atbalsta (sal. European Commission for Democracy through Law (Venice Commission), Code of Good Practice in Electoral Matters, Adopted Guidelines and draft Explanatory Report, 18.p. http://venice.coe.int/docs/2002/CDL-AD(2002)023rev-e.asp).
Attiecīgās metodes izvēle ir pamatojama ar saprātīgiem un racionāliem argumentiem. Administratīvo lietu departaments uzskata, ka no lietas materiāliem šādi argumenti ir konstatējami. Lietas materiālos atrodas pieteicēju iesniegta informācija, kuru politiskās organizācijas bija saņēmušas no Latvijas Televīzijas raidījuma „Milžu cīņas” veidotājiem (sk. lietas 3.sējuma 32.lapu). Administratīvo lietu departaments secina, ka no minētajiem materiāliem izriet, ka raidījuma veidotāji uz raidījumu uzaicināja visas politiskās organizācijas, bet to piedalīšanās biežums un uzstāšanās ilgums tika sadalīts, ievērojot sabiedrības iespējamo interesi par kandidātiem un politisko organizāciju piedāvātajiem problēmu risinājumiem.
Svarīgi, ka vēlētājam, kaut arī mazākā apjomā, bija iespēja uzzināt visu politisko organizāciju viedokļus. Administratīvo lietu departaments uzskata, ka būtisks un vērā ņemams ir arī fakts, ka, kaut arī citos raidījumos piedalīties tika aicinātas pārsvarā lielāku sabiedrības interesi izraisījušās politiskās organizācijas, 6.oktobrī, tas ir, vienu dienu pirms 9.Saeimas vēlēšanām raidījumā sava viedokļa izteikšanai tika uzaicinātas piedalīties visas politiskās organizācijas. Turklāt politisko diskusiju raidījums „Milžu cīņas” ir tikai viens no veidiem, kā politiskās organizācijas, kas piedalās priekšvēlēšanu cīņās, var izteikt savu viedokli vēlētājiem.
Ievērojot minēto, Administratīvo lietu departaments uzskata, ka Latvijas Televīzijas raidījumā „Milžu cīņas” raidlaiks starp politiskajām organizācijām tika sadalīts, ievērojot proporcionālo vienlīdzīgu iespēju metodi, un politisko diskusiju raidījuma „Milžu cīņas” veidotāju rīcība, sadalot raidlaika ilgumu politisko organizāciju pārstāvjiem viedokļa paušanai raidījumā, attiecībā pret pieteicējām nav radījusi vienlīdzīgu vēlēšanu principa pārkāpumu.

4.4. Vai sabiedriskajās raidorganizācijās drīkst būt aicinājumi nebalsot par mazajām politiskajām partijām?

Tas pats spriedums:

Atbilstoši likuma „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām” 12.pantam Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas darbiniekiem un personām, kas vada Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas raidījumus, sākot ar 60. dienu pirms vēlēšanu dienas, aizliegts raidījumos aģitēt par vai pret deputātu kandidātiem vai kandidātu sarakstiem.
Latvijas Televīzijas raidījuma „Skats no malas” ideja ir sabiedrībā notiekošo aktuālo jautājumu apspriešana, piedāvājot skatītājiem iepazīties ar žurnālistu viedokļu daudzveidību konkrēto jautājumu risināšanā. Šāda raidījuma mērķis, Administratīvo lietu departamenta ieskatā, ir pēc iespējas dažādu, pretēju viedokļu konfrontācija, lai parādītu skatītājiem, cik daudzpusīgi ir iespējams apskatīt un risināt sabiedrībā aktuālus jautājumus.
Vienlaikus raidījums ir virzīts uz to, lai skatītāji paši domātu līdzi un izdarītu secinājumus par sabiedrībā notiekošām aktuālajām parādībām. Tā kā vēlēšanas ir viens no šādiem sabiedrības dzīvi spēcīgi ietekmējošiem notikumiem, arī žurnālistu uzmanības centrā ir šā notikuma atspoguļošana un diskusiju raisīšana par vēlēšanām, tostarp politiskajām organizācijām. Jāņem vērā, ka politiskās organizācijas vēlēšanās tiek pakļautas aktīvai apspriešanai, tostarp kritikai, no žurnālistu puses un politiskajām organizācijām ar to ir jārēķinās.
Tā arī pirms 9.Saeimas vēlēšanām minētā raidījuma dalībnieki pauda Latvijas sabiedrībai savu nostāju par to, kāda izveidotos situācija, ja Saeimā tiktu pārstāvēts liels skaits 5 procentu barjeru pārvarējušās politiskās organizācijas, un, uzskatot, ka šāda situācija ir vērtējama negatīvi, aicināja to nepieļaut. Šāda rīcība nav uzskatāma par aicinājumu balsot par lielajām partijām, diskriminējot mazās, bet virzīta uz to, lai vēlētājs kritiski izvērtētu, kam atdot savu balsi vēlēšanās. Tādējādi tieši vēlētājam ir jābūt tam, kurš starp šiem dažādajiem viedokļiem izdara savu politisko izvēli. Līdz ar to Administratīvo lietu departaments uzskata, ka iepriekš minēto iemeslu dēļ nav pamatots pieteicēju arguments, ka tādējādi tika pārkāpts vienlīdzīgu vēlēšanu princips.

4.5. NRTP status un priekšvēlēšanu aģitācija

Satversmes Tiesas 2006.gada 16.oktobra spriedums:

Ja Padome būtu veidota kā Ministru kabinetam padota valsts pārvaldes iestāde, pastāvētu tāds risks, ka nebūtu iespējams pilnībā nodrošināt Satversmes 100. panta īstenošanu elektronisko saziņas līdzekļu darbībā. Tāpat tas apgrūtinātu vienlīdzīgu vēlēšanu norisi, jo Ministru kabinetam padota valsts pārvaldes iestāde varētu tikt izmantota valdošo politisko partiju interesēs, kā arī opozīcijā esošo politisko partiju aģitācijas iespēju ierobežošanai. Administratīvo resursu izmantošana priekšvēlēšanu aģitācijā ir raksturīga jauno demokrātisko valstu pazīme. Tādēļ valsts pārvaldība apraides sektorā veidojama tādējādi, lai pēc iespējas vairāk samazinātu politiķu ietekmi uz apraides sektora regulatoru.

Unless otherwise stated, the content of this page is licensed under Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 License