Partiju finansēšana no valsts budžeta: līdzšinējā gaita

MK likumprojekts tika iesniegts 2009.gada pavasarī. Tā sākotnējā versija divas reizes oktobrī tika iekļauta MK darba kārtībā, bet abas reizes pēc tieslietu ministra lūguma bez publiskas motivācijas tika atsaukta. Pēdējo reizi par līdzīgu likumprojektu (bet bez elementiem, kas neattiecas tikai un vienīgi uz valsts finansējuma ieviešanu - piemēram, par kandidātu individuālajām kampaņām) informācija ir no 2009.gada 23.novembra MKK sēdes, kur Tieslietu ministrijai tika uzdots to sagatavot izskatīšanai 30.novembra MK sēdē. Likumprojekts MK darba kārtībā tā arī nenonāca. Providus pētniece Iveta Kažoka 23.decembrī premjeram aizsūtīja informācijas pieprasījumu, lai noskaidrotu likumprojekta tālākās gaitas. Atbildot uz citu informācijas pieprasījumu, Tieslietu ministrija savā 14.janvāra vēstulē Providus informēja, ka "tuvākajā laikā izskatīšanai Ministru kabineta sēdē tiks iesniegts likumprojekts "Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā." 2010.gada 2.februāra MK sēdē valdība beidzot šo likumprojektu nodeva Saeimai. Likumprojektu atbalstīja visas koalīcijas partijas, izņemot ZZS, kas atturējās. Skat.premjera komentārs laikraksta Diena mājas lapā.

2010.gada 3.februārī BNS apkopoja Saeimas frakciju pārstāvju viedokļus par izmaiņām partiju finanšu regulējumā. V.Muižniece (TP) bija noraidoša, uzskatot, ka valsts finansējums partijām jāievieš tad, kad ekonomika sāk atveseļoties. A.Brigmanis (ZZS) uzskatīja, ka sponosru naudas problēmu tas neatrisinās, jo piedāvātais valsts finansējuma apmērs nav pietiekams. Viņš piedāvāja atgriesties pie ZZS reiz jau piedāvātās inciaitīvas par politiskās reklāmas aizliegumu (izņemot vides reklāmas un bukletus). SC Jānis Urbanovičs arī uzskatīja, ka no valsts finansējuma, ja paralēli partijām ir iespējas piesaistīt sponsoru naudas, nav jēgas. Turklāt neesot arī īstais laiks par to domāt - krīzes un priekšvēlēšanu atmosfēras dēļ.

3.februāra LTV "Kas notiek Latvijā?" diskusija par partiju finansēšanu no valsts budžeta. Politiķu attieksme (pārstāsts, kas atrodams KNL? mājas lapā:

Tautas partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Vineta Muižniece apgalvoja, ka būtu grūti izvēlēties vēl sliktāku laiku, kad virzīt šo jautājumu, un arī Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāts Mārtiņš Roze šo nosauca par „ļoti neizdevīgu brīdi”, lai gan iecerei pauda principiālu atbalstu. Viņš gan pieminēja ar partiju interesēm tieši saistītu iemeslu pretenzijām, proti, esošajā variantā budžeta finansējums pat partijām ar lielu pārstāvniecību Saeimā nenosegs izdevumus, kas nepieciešami priekšvēlēšanu reklāmas kampaņai. Bet „Saskaņas centra” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins pievērsās vairāk sabiedrības interesēm, paužot neizpratni, kā mēs grasāmies finansēt politiķus no naudas, ko aizņemamies Starptautiskajā Valūtas fondā.

4.februārī Lienes Barisas rakstā NRA "Saeimā par partiju finansēšanu no valsts budžeta vēl gaidāmi strīdi" atrodama informācija par paredzamajām batālijām par un ap partiju finansēšanu no valsts budžeta:

[…] Tiesa, tā jau būs diskusijas par detaļām, kamēr skaidrības nav par galveno – vai politiķu vairākums atbalsta finansēšanas kārtības maiņu pēc būtības. Piemēram, Zaļo un zemnieku savienības ministri vakar balsojumā valdībā par likumprojektu atturējās vispār. Bet tieslietu ministrs Mareks Segliņš (TP), kura atbildībā bija minētā projekta sagatavošana, sēdē ieminējās, ka būtu rūpīgi apsverams, vai valsts tiešām var atļauties papildu līdzekļu piešķiršanu partijām jau nākamgad; taču tas nozīmētu arī partiju finansēšanas sistēmas maiņas atlikšanu vēl līdz nākamajām vēlēšanām. Arī vairāku partiju parlamentāriešu izteikumi neoficiālās sarunās ar Neatkarīgo liecina, ka vēl pirms gada stingri paustā apņemšanās ieviest partiju finansēšanu no valsts budžeta ir noplakusi. […]

25.februārī Saeima šo likumprojektu nodeva komisijām (atbildīgā - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija). Budžeta un finanšu komisija to ir konceptuāli atbalstījusi, līdzīgi kā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, kas 18.martā to nolēma virzīt pirmajam lasījumam. Saeima pirmajā lasījumā to pieņēma 25.martā (55 deputāti balsoja "par", 10 "pret", 4 "atturējās, 16 bija klāt sēdē, taču balsojumā nepiedalījās). Skat. balsojumu, skat. sēdes stenogrammu

Priekšlikumu sniegšanas termiņš otrajam lasījumam tika noteikts 30.marts.

Unless otherwise stated, the content of this page is licensed under Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 License