Jaunumi

Jaunumi šajā lapā parādīsies, sākot ar 2010.gada 1.janvāri. Viss, kas bijis agrāk, ir atrodams citās lapās (skaties uz augšu un pa kreisi)!

2010.gads


Maijs


  • 11.maijā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija turpināja darbu pie priekšvēlēšanu aģitācijas regulējuma precizēšanas 2010.gada vēlēšanām. Trešajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus var atrast šeit. Tika noraidīts PCTVL frakcijas piedāvājums vienkāršot partijām iespējas izvietot priekšvēlēšanu nojumes (teltis) [komisija gan vienojās likumā atrast aptverošāku risinājumu 13.maijā). Komisija atbalstīja arī NRTP ierosinājumu noteikt, ka lēmuma pārsūdzēšana par raidorganizācijas darbības apturēšanu (tad, ja atklāta slēptā reklāma, izvietota politiskā reklāma dienu pirms vēlēšanam vai izvietota politiskā reklāma iepriekš nepubliskojot reklāmas izcenojumus) , neaptur šī lēmuma izpildi. Komisija noraidīja Sabiedriskās politikas centrs Providus priekšlikumu noteikt pienākumu publiskot politiskās reklāmas izcenojumus arī vides politiskās reklāmas pakalpojumu sniedzējiem, bet atbalstīja analoģisku ierosinājumu attiecībā uz interneta reklāmām. Tika atbalstītas arī KNAB idejas par divu precizējošu grozījumu veikšanu. Komisija darbu turpinās 13.maijā.Plašāku informāciju par 11.maija sēdi var aplūkot Delfos [publicētajā pārskatā http://www.delfi.lv/news/national/politics/atbalsta-nrtp-tiesibas-par-agitacijas-parkapumiem-uz-nedelu-apturet-mediju-darbu.d?id=31803817].

  • 6.maijā Saeima otrajā lasījumā pieņēma likumu, kas paredz valsts finansējuma piešķiršanu partijām. Priekšlikumu tabulu var aplūkot šeit. Deputāti vēl nav izšķīrušies, vai no šī likumprojekta steidzamības kārtā tālāk virzīt priekšlikumus, kuriem vajadzētu attiekties jau uz 2010.gada vēlēšanām. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam: 13.maijs. Izskatot šo likumprojektu, tika noraidīti priekšlikumi uz pusi samazināt atļauto ziedojuma limitu (no 18 000 latu uz 9000 latiem), kā arī samazināt priekšvēlēšanu tēriņu "griestu" lielumu, kā arī attiecināt priekšvēlēšanu tēriņu "griestus" uz visiem partiju tēriņiem. Sēdes stenogramma un balsojumi aplūkojami šeit. Latvijas Avīzē ievietots īss pārskats par debatēm

  • Pirmā priekšvēlēšanu reklāma 2010.gada Saeimas vēlēšanām: (AŠ)²

… un pirmā parodija par priekšvēlēšanu reklāmu 2010.gada vēlēšanām:


  • Jaunzēlandē 2009.gadā vislielākos ziedojumus (vairāk nekā 10 000 dolāru lielumā) esot saņēmusi Zaļā partija. Tas noticis tādēļ, ka visi tās parlamenta deputāti partijai ziedojuši 10% no savas algas.

  • Britu laikraksta Telegraph raksts par to, kādēļ internetam bija visai neliela loma Lielbritānijas 2010.gada parlamenta vēlēšanās. Citi interesanti materiāli par šo kampaņu: blogs par jauno mediju izmantošanas rezultātiem; laikraksta Guardian politisko plakātu konkurss, parodiju interneta lapa par Konservatīvās partijas līdera kampaņu. Un parodiju videoklipi:


  • Raksts par slēptās reklāmas fenomenu Indijā. Tur gan šo parādību sauc par "apmaksātajām ziņām."

Aprīlis


  • Interesants un pamācošs dokuments: vadlīnijas civildienesta ierēdņiem par to, kā viņiem pareizi uzvesties pirms vēlēšanām, lai ievērotu politiskās neitralitātes principu. Līdzīgas vadlīnijas Latvijā joprojām nav pieņemtas (skat.sākumlapā).

  • ASV Demokrātu partijas politiķi nākuši klajā ar likumdošanas inciatīvu ar kuru vēlas panākt lielāku caurskatāmību pār juridisko personu izdevumiem politiskajai reklāmai. Proti, komercsabiedrībām un arodbiedrībām būs uz reklāmām sevi jāidentificē, reklāmas izmaksas jāatklāj kapitāla daļu turētājiem un sabiedrībai, kā arī reklāmās jāparādās juridiskās personas vadības pārstāvim, kas apliecina, ka piekrīt reklāmā paustajam viedoklim. Politiskās reklāmas tiktu aizliegtas ārzemniekiem piederošām komercsabiedrībai (ja dalība vismaz 20%), kā arī komercsabiedrībām, kas saņem valdības pasūtījumus. Skat. raksts Washington Post.

  • 29.aprīlī Saeima otrajā lasījumā pieņēma grozījumus priekšvēlēšanu aģitāciju regulējumā. Svarīgākie jauninājumi: slēptās priekšvēlēšanu reklāmas definēšana, aizliegums izvietot priekšvēlēšanu reklāmas tiem medijiem, kas nokavējuši izcenojumu iesniegšanas termiņus, pienākums partijām KNAB ziņot par visiem reklāmas izvietošanas līgumiem, aizliegums izvietot politiskās reklāmas internetā dienu pirms vēlēšanām. "Par" balsoja 78 deputāti, neviens nebalsoja "pret" vai atturējās. Skat. balsojumu Tika noraidīti priekšlikumi pagarināt politiskās reklāmas aizlieguma laiku pirms vēlēšanām (no 1 dienas līdz 3 vai 15 dienām). Balsojums par 15 dienu aizliegumu. Balsojums par 3 dienu aizliegumu. Diskusijas plenārsēdes laikā nenotika.

  • KNAB sniedzis oficiālo informāciju par 2010.gada vēlēšanu kampaņu. Priekšvēlēšanu aģitācijas periods ilgs no 5.jūnija līdz 2.oktobrim. Līdz 6.maijam medijiem jāiesniedz uzraugošajām iestādēm savi priekšvēlēšanu reklāmas izcenojumi. Priekšvēlēšanu tēriņu "griesti": 571 211,72 latus. Trešajām personām: 2700 lati. KNAB organizētajā seminārā birojs arī apliecināja, ka "vērtēs politisko organizāciju biedru veiktās priekšvēlēšanu aģitācijas saikni ar attiecīgās politiskās organizācijas veikto priekšvēlēšanu aģitāciju."

  • 23.aprīlī Dienā publicēts izvērsts Vitas Dreijeres raksts par iespējamām priekšvēlēšanu aģitācijas kampaņas problēmsituācijām. Tas vieš lielāku skaidrību par divu jauno biedrību plāniem. Kustības Par Labu Latviju valdes locekle Ieva Plaude-Rēlingere atklāja: "Mēs atklāti atbalstīsim tās partijas, kuru programmas un 2011. gada budžeta projekts atbildīs mūsu prasībām." Savukārt Meierovica biedrība runāšot ar cilvēkiem konferencēs un diskusijās, bet neiesaistīšoties "dārgās smadzeņu skalošanas kampaņas." KNAB priekšnieka vietnieks Alvis Vilks rakstā skaidro, kā KNAB interpretēs labdarības pasākumus.

  • Turpinās ažiotāža ap Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājas Žanetas Jaunzemes-Grendes izteikumiem intervijā Latvijas Avīzijai par to, ka nodokļu izmaiņu cena ir 60 000 lati partiju melnajās kasēs. 22.aprīļa intervijā Dienai viņa atzīst, ka uzņēmēji zin, kas ir partiju melno kasu turētāji, taču "Kad es šiem cilvēkiem saku: nu, tad pasakiet, viņi atbild – mums ir bail. Kāpēc bail? Tāpēc, ka vesela virkne lietu nav atrisinātas. Jūrmalgeita – rezultātu nav! Rīgas domes geita – rezultātu nav! Dienvidu tilts – rezultātu nav! Mums ir viens labs piemērs – Daimler ASV atzīst, ka ir Latvijā maksājis kukuļus. Nu, Daimler, mīļais, pasaki, kam tu maksāji tos kukuļus. KNAB saka: mēs neko nevaram pierādīt. Iedomājieties, kas notiktu, ja kāds uzņēmējs šodien atnāktu un sacītu: es jums pateikšu patiesību, kam es maksāju… Kas notiktu? Viņš tiktu iznīcināts, saplosīts. Iedomājieties, kādam ir jābūt varonim, lai paliktu zem vilciena savu uzņēmumu! Beigās neko nevarēs pierādīt, beigās viņš būs muļķis… " Uzņēmēji, ziedojot partijām, vēlas ar uzviju atgūt ieguldīto: "Lai partija varētu funkcionēt, tai vajag naudu. Vai Latvijas sabiedrība ir gatava stāties partijās un maksāt biedru naudu – iztērēt gadā desmit vai divdesmit latu, lai atbalstītu partiju, kurai uzticas? Partijām nav naudas, valsts tām naudu nedod, bet biznesmeņi lietu uztver vienkārši – viņi iedod partijām naudu un grib saņemt to atpakaļ ar uzviju. Līdz ar to kopējā sabiedrības izpratnē par politiku veidojas patērētāja sindroms. Tauta saka: mēs esam tie, kas jūs ievēl, dariet kaut ko mūsu labā. Bet tauta negrib par to maksāt. " 19.aprīlī šai tēmai bija veltīts arī Madaras Fridrihsones (Diena) komentārs "Melno kasu fantomi".

  • 21.aprīlī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdza NRTP izstrādāt grozījumus priekšvēlēšanu aģitācijas likumam un jaunajam Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumam, lai NRTP lēmums par raidorganizāciju darba apturēšanu stātos spēkā arī gadījumā, ja tiktu apstrīdēts. Tas ļautu efektīvāk cīnīties t.sk. pret priekšvēlēšanu aģitācijas likumu pārkāpumiem. Skat. Saeimas preses relīzi. Sīkāka informācija par Saeimas komisijām notikušajām debatēm atrodama Ģirta Zvirbuļa (LA) rakstā.

  • 13.aprīlī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija strādāja ar iesniegtajiem priekšlikumiem likumā "'Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām'. Kopumā tika iesniegti 16 priekšlikumi, no tiem komisija paguva izskatīt septiņus. Tika atbalstīti divi priekšlikumi: 1) KNAB priekšlikums definēt slēptās politiskās reklāmas kā priekšvēlēšanu aģitāciju, par ko ir saņemta samaksa vai cita veida atlīdzība un apmaksātājs nav norādīts. 2) KNAB ierosināto likuma precizējumu: noteikt, ka tad, ja mediji nav noteiktajā laikā deklarējuši politiskās reklāmas izcenojumus, viņiem nav tiesību politisko reklāmu izvietot. Tika noraidīti vairāk tehniski priekšlikumi par politisko reklāmu izcenojumu vienlaicīgu publiskošanu, kā arī PCTVL ierosinājums atvieglot aģitācijas telšu izvietošanas nosacījumus. Komisija turpinās darbu pie šī likumprojekta 20.aprīlī. Svarīgākie jautājumi: 1) interneta un vides reklāmu regulējums; 2) cik dienas pirms vēlēšanām būs aizliegtas politiskās reklāmas (Pilsoniskās savienības frakcija piedāvā 15 dienu politisko reklāmu aizliegumu raidorganizācijās, deputāti A.Latkovskis un S.Ķikuste - 3 dienu, KNAB - 3 dienu politisko reklāmu aizliegumu medijos, internetā un publiskās vietās). Par šo sēdi var izlasīt arī Lienes Barisas (NRA) reportāžā

  • Valdība NRTP ir piešķīrusi 47 075 latus labākai priekšvēlēšanu aģitācijas uzraudzībai radio un televīzijā. Paskaidrojumos valdībai Satiksmes ministrija norāda: "Šobrīd likumā „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām” noteiktās uzraudzības funkcijas pilda 2 Nacionālās radio un televīzijas padomes darbinieki. Ņemot vērā raidorganizāciju skaitu, lai nodrošinātu pilnvērtīgu likumā noteikto uzraudzības funkciju izpildi, šobrīd priekšvēlēšanu aģitācijas uzraudzības funkciju izpildes kapacitāte ir nepietiekama. Tādējādi šo funkciju nodrošināšanai ir nepieciešams piesaistīt papildus darbiniekus. Līdz ar to papildus ir nepieciešami Ls 47 075." NRTP plāno 4 mēnešus pirms vēlēšanām 12 cilvēku sastāvā analizēt radio un televīzijas raidījumus.

  • 13.aprīlī LNT 900 sekundēs viesojās KNAB priekšnieks N.Vilnītis. Svarīgākais no intervijas: 1) Vilnītis apliecināja, ka tad, ja KNABs konstatēs tiešu saikni starp partiju un kādu biedrību, tad tas skaitīs biedrības izdevumus partijas priekšvēlēšanu izdevumos; 2) pirms iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām bija pamats pieļāvumam, ka atsevišķas partijas saņem nelikumīgu ārvalstu finansējumu; 3) KNAB neesot līdzekļi visaptverošam monitoringam, tādēļ var ciest citas KNAB darbības jomas; 4) svarīgākās neatrisinātās priekšvēlēšanu problēmas: administratīvo resursu izmantošana kampaņā un interneta izmantošana kampaņā

  • Publiski pieejami partiju un KNAB rosinātie grozījumi Partiju finansēšanas likumā (Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija vēl nav vienojusies, vai tie varētu attiekties jau uz šīm vēlēšanām vai būs daļa no kompleksāka regulējuma). PCTVL piedāvā: 1) no 100 uz 180 latiem palielināt slieksni, kad ziedojumiem partijai jānotiek ar pārskaitījumu; 2) par ceturto daļu samazināt partijām uz vēlēšanām atļauto tēriņu limitu. PS frakcija piedāvā: 1) uz pusi samazināt maksimālā ziedojuma un biedru naudas iemaksu limitu (no 18 000 latiem uz 9000); 2) uz pusi samazināt partijām uz vēlēšanām atļauto tēriņu limitu 3) attiecināt partiju priekšvēlēšanu tēriņu "griestus" uz visām partiju priekšvēlēšanu izdevumu kategorijām nevis tikai reklāmām, labdarību un pastu. Deputāti A.Latkovskis un S.Ķikuste piedāvā uz pusi samazināt partijām uz vēlēšanām atļauto tēriņu limitu. KNAB piedāvā: 1) skaidrāk pateikt, ka partijas un partiju apvienības savstarpējie norēķini nav dāvinājumi; 2) iekļaut partijām atļautajos tēriņu "griestos" vairāk izdevumu kategorijas (t.sk. kampaņas plānošanas, reklāmas materiālu sagatavošanu u.tml.); 3) kontekstā ar valsts finansējuma piešķiršanu partijām samazināt atļautos partiju priekšvēlēšanu tēriņu limitus (par 40%) un maksimālā ziedojuma apmēru (no 100 minimālajām algām uz 70); 4) prasīt partijām gada pārskatā norādīt informāciju par to nodibinātajām biedrībām un nodibinājumiem (un tām biedrībām/nodibinājumiem, kuru ienākumu vismaz 50% veido ienākumi no attiecīgās partijas).

  • 13.aprīlī Ministru Kabinets lēma, vai ir nepieciešams grozīt priekšvēlēšanu aģitācijas likumus jau uz šīm vēlēšanām. Jautājums tika apspriests, reaģējot uz KNAB marta sākumā premjeram nosūtītu vēstuli par 2009.gada vēlēšanu kampaņas secinājumiem (skat.arī premjera rezolūciju). Kā ziņo BNS, valdība nolēma šiem jautājumiem neķerties klāt tādēļ, ka šobrīd ar tiem strādā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.

  • Lielākās britu televīzijas vienojošās par kopīgu formatu partiju līderu debatēm. Lūk, 76 punktu vienošanās.

Marts



  • 18., 23. un 24.martā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija spriedīs par nepieciešamajām izmaiņām partiju finanšu un priekšvēlēšanu aģitācijas regulējumā. 18.martā komisija nolēma likumprojektu, ar kuru partijām tiktu piešķirts valsts finansējums, virzīt uz 1.lasījumu, nosakot 2 nedēļu priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Paralēli komisija lūgs MK uz Saeimu atsūtīt pārējos likumprojektus, kas nāca komplektā ar valsts finansējumu partijām, bet kas šobrīd iestrēguši Tieslietu ministrijā.

  • 16.martā Jurģis Liepnieks diskusijas laikā Latvijas Radio par tēriņu "griestiem": "Nauda šajās vēlēšanās ir aktuālāka kā jebkad. 570 tūkstoši latu tikai medijiem, kas ir atļautais limits, tā ir milzīga nauda! Un priekš šā brīža situācijas izskatās, ka 2-3 partijas varēs pietuvoties atļautajiem griestiem, pārējās būs stipri zem tā."

  • Lielbritānijā partijām grūtības vienoties par partiju finansēšanas sistēmas reformām. Skat. rakstu London Evening Standard.

  • 15.martā komentārā BNS Viktors Krasovickis pielīdzināja dažādu partiju finansēšanu risku diversificēšanai: "Mēs politiķus nesponsorējām. Bija tādas nelielas summas, lai diversificētu riskus, tad arī visām partijām tika iedots pa 10 000 latu. "

  • 11.martā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lēma par to, kā noritēs turpmākais darbs ar valdības izstrādāto likumprojektu par partiju finansēšanu no valsts budžeta, kā arī citiem partiju finansēšanas un priekšvēlēšanu aģitācijas jautājumiem. Deputātu vairākums izlēma pie šo jautājumu risināšanas ķerties pēc divām nedēļām, uz sēdi pieaicinot KNAB, mediju pārstāvjus un sabiedriskās organizācijas. Nelielu šīs sēdes aprakstu var izlasīt Lienes Barisas rakstā

  • Japānā turpinās visai pamatīgs partiju finanšu skandāls (no 2009.gada rudens) - martā tapa zināmas vairākas jaunas tā epizodes.

  • 11.martā Dienas Bizness publicēja interviju ar KNAB priekšnieku N.Vilnīti. Svarīgākā informācija: 1) KNAB uzturēs prasības par 2006.gada priekšvēlēšanu kampaņas pārtēriņa atmaksu no LPP/LC un TP, neatkarīgi no tā, vai šīs partijas apvienosies; 2) pēc tam, kad partijām tiktu piešķirts valsts finansējums, būtu jāpārdomā tas, vai KNAB vēl joprojām ir pareizā iestāde, kurai jākontrolē partijas. Būtu jāizvērtē, vai šīs funkcijas labāk varētu veikt CVK vai Valsts kontrole; 3) esot jākriminalizē nelikumīga partiju finansēšana "lielā apmērā, kad šīs finanses nāk no ārvalstīm. No ārvalstīm finansētas partijas ir drauds mūsu ekonomikai un valsts suverenitātei." Ziņu aģentūra BNS 13.martā apkopoja Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja A. Cimdara un Valsts kontrolieres I.Sudrabas viedokļus par N.Vilnīša ideju pārdalīt partiju finanšu kontroles funkciju: abi ir visai skeptiski. A.Cimdars uzskata, ka nepieciešama ekspertu diskusija par šo jautājumu, turklāt CVK pārņemt KNAB funkcijas būtu dārgi. I.Sudrabas viedoklis: šis jautājums prasa rūpīgu izpēti pēc tam, kad partiju finansēšanas sistēmu jau būs mainīta.

  • 10.martā publicētajā intervijā Latvijas Vēstnesim LR prezidents V.Zatlers pauda viedokli, ka šogad jau ir par vēlu mainīt partiju finansēšanas un aģitācijas likumus: "Laba prakse tomēr nosaka, ka pēdējos 12 mēnešos pirms vēlēšanām, nerunājot nemaz par pēdējiem septiņiem, šie likumi nebūtu jāmaina. Partijas jau ir sākušas vēlēšanu kampaņas. Partijas velta visus spēkus vēlēšanu cīņai, tam, kā uzlabot ekonomisko situāciju, kā uzlabot sabiedrības labklājību, mazināt bezdarbu."

  • 9.martā LR prezidents V.Zatlers rīkoja ekspertu diskusiju par sabiedrisko līgumu, politiskajām partijām un tiešās demokrātijas instrumentiem. Tika pieminēti arī partiju finanšu jautājumi (it sevišķi kontekstā ar ideju par to, ka iedzīvotāji varētu novirzīt kādu savu nomaksāto nodokļu procentu partijām).

  • 9.marta Dienas Biznesā Lāsma Vaivare raksta par to, ka reklāmu bizness jau gaida priekšvēlēšanu kampaņu. Reklāmas asociācijas prezidents Ģirts Ozols runā par 4–4,3 miljoniem latu, ko partijas varētu tērēt kampaņai (tas ir 7 –8% no kopējā reklāmas tirgus). Rakstā aptaujāta Delnas analītiķe Līga Stafecka, kas uzskata, ka mediju atkarība no naudas par politiskām reklāmām ir ļoti bīstama, turklāt palielinājies slēpto reklāmu risks. Latvijas Preses izdevēju asociācijas izpilddirektors Guntars Līcis gan citēts sakām, ka slēptās reklāmas esot izķeramas.

  • Vairāku LU Juridiskās fakultātes mācībspēku pētījumā par tiesu varas neatkarību pieminēta interesanta atziņa no pētījuma ietvaros organizētās aptaujas: "Kā piemērs tika minēts tas, ka šobrīd tiesā ir lietas par politisko partiju finansēšanas kārtības pārkāpumiem, un pastāv bažas, ka tiesneši varētu baidīties šādas lietas izskatīt, jo politiskajai partijai nelabvēlīga sprieduma dēļ tiesnesis varētu sagaidīt viņam nelabvēlīgu balsojumu Saeimā."

  • 8.martā HansaWorld Latvia vadītājs Edmunds Sprūdžs savā blogā pauž viedokli, ka valdības 2.martā klusībā un bez konsultācijām ar ekspertiem sadalītie teju 100 miljoni latu e-projektiem (ES struktūrfondu apguvei), ir saistāmi ar partiju finansēšanas vajadzībām.

  • The Sunday Times raksts par skandāliem ap Lordu Aškroftu - britu konservatīvās partijas vienu no lielākajiem ziedotājiem

  • Partija LSDSP uzskata, ka partiju finansēšana no valsts budžeta ir jāsāk nekavējoties: „Šodien vairums politiskās partijas ir ļoti cieši atkarīgas no saviem naudas devējiem un oligarhiem, kuri tad arī spēlē nozīmīgu lomu šajās partijās un līdz ar to nosaka arī valsts politisko dienas kārtību. Tas arī ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ Latvija ekonomisko krīzi pārdzīvoja tik dziļi – valdošās labējās partijas sev priekšplānā ir izvirzījušas savu sponsoru interese, bet sabiedrības interese risina tikai pakārtoti un bez lielas ieinteresētības. Ja vēlētāji paši būtu politisko partiju finansētāji, tad partijas būtu spiestas daudz ciešāk uzklausīt un risināt savu vēlētāju problēmas. Ja vēlamies ātrāk tikt no krīzes ārā un pēc tās sasniegt labklājības valsti, tad par spēcīgu un demokrātisku politisko partiju nostiprināšanu jādomā jau šodien.”

  • Lielbritānijas Times raksta, ka iepriekšējā vēlēšanu kampaņā britu konservatīvā partija saņēma lielu ziedojumu no ofšora.

  • Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 2.martā konceptuāli atbalstīja likumprojektu par valsts finansējuma piešķiršanu partijām (ši gan nav par attiecīgo likumprojektu atbildīgā komisija). Vienlaicīgi deputāti vēlas, lai tiktu atlikta šī likumprojekta spēkā stāšanās, ievērojot situāciju valsts budžetā. Vairāk par šo sēdi skat. Lienes Barisas rakstā.

Februāris



  • 28.februārī BNS aptaujāja mediju eksperti Andu Rožkalni par slēpto reklāmu problēmu.Svarīgākā informācija:

[…] "Viens no šādiem informācijas pasniegšanas veidiem bija redzams pašvaldību vēlēšanu laikā, kad dažos medijos bija redzamas politiķu diskusijas, kurās varēja pieteikties par maksu, vai arī viena puse maksāja par šādām diskusijām, bet no medija puses tajā tika pieaicināti politiskie oponenti, lai nospēlētu iedomātu viedokļu dažādību," klāstīja Rožukalne.
Tāpat medijiem esot iespējams radīt dažādus formātus, kuri izskatās pēc parastām rubrikām, bet būtībā ir vai nu pilnībā, vai arī daļēji kādas puses apmaksātas.
[…]
"Šobrīd dominē sistēmiska pieeja, un es uzskatu, ka tagad tā ir ietverta biznesa modelī kā apzināta darbība. Patlaban šādas vienošanās tiek kārtotas mediju īpašnieku līmenī.. Cik es esmu dzirdējusi, šīs vienošanās pat tiek noformētas juridiski sagatavotu līgumu veidā - ja kāds politiskais spēks iegulda publikāciju sagatavošanā, juristi gatavo līgumiskās attiecības. Vismaz iestrādes šādām attiecībām esmu redzējusi savām acīm."


  • Neliels partiju finanšu skandāls Vācijā - valdošā partija CDU tiek kritizēta par to, ka tā pārdod tikšanās ar augstām amatpersonām (apmaiņā pret ziedojumiem partijai). Vācijas parlamenta priekšsēdētājs, reaģējot uz skandāliem, aicina pārskatīt Vācijas partiju finanšu regulējumu

  • 26.februārī laikrakstā Telegraf publicēts SC deputāta Borisa Cilēviča komentārs par "Vienotības" un TB/LNNK ideju aizliegt politiskās reklāmas. Viņš uzskata, ka šī ir savtīgu nolūku motivēta iecere, jo šīs partijas bieži rāda sabiedriskajā televīzijā (atšķirībā no SC)

  • 26.februārī NRA publicēts žurnālistes A.Margēvičas raksts "30 dienu moratorijs aģitācijai izdevīgāks tiem, kam būs premjers" par Vienotības un TB/LNNK ieceri aizliegt politiskās reklāmas 30 dienas pirms vēlēšanām. Pret šo iniciatīvu iebilda gan V.Muižniece no TP (arguments: veicinās administratīvo resursu izmantošanu pirms vēlēšanām), gan SC J.Urbanovičs, kas uzskata, ka jau par vēlu par to runāt un ka šī iniciatīva mazinātu iespēju kandidātiem savstarpēji debatēt.

  • 26.februārī laikraksta Diena komentētāja Madara Fridrihsone uzrakstījusi komentāru "Pāragri priecāties", kurā pauž bažas par partiju finanšu un priekšvēlēšanu aģitācijas likumprojektu tālāko likteni Saeimā:
  • "Un, ja Saeimā plaši pārstāvēti politiskie spēki, kuri nav ieinteresēti tajā, ka balsu zvejošanai naudas un reklāmas laukumu/raidlaiku resursi var tikt pamatīgi apcirpti, ir skaidrs, ka ikvienu likumprojektu, kas nav to interesēs, tie kopīgiem spēkiem var nogremdēt. "Atvērtos" likumprojektus var nobēdzināt kādā Saeimas komisijas atvilktnē vai vienkārši sabojāt, sasniedzot tajos tādus priekšlikumus, ka likums pārvēršas par nebaudāmu brūvējumu."

  • 25.februārī avīzē Diena atrodams izvērsts Vitas Dreijeres raksts par Vienotības un TB/LNNK piedāvātajiem partiju finanšu un priekšvēlēšanu aģitācijas normu grozījumiem. Aptaujāti trīs politologi: J.Ikstens, I.Kažoka, J.Rozenvalds, no KNAB Alvis Vilks un trīs partiju pārstāvji: Māris Kučinskis, Augusts Brigmanis, Jānis Urbanovičs:

50 pret 50 — tāda, pēc Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēža Augusta Brigmaņa domām, ir varbūtība, ka Saeimā varētu pieņemt deputātu vidū strīdīgi vērtētos likumu grozījumus. To iesniedzēji ir Jaunā laika, Pilsoniskās savienības un Sabiedrības citai politikai, kā arī TB/LNNK deputāti, taču tiem ir vismaz daļējs ZZS atbalsts. Skeptiska ir, piemēram, Tautas partija, savukārt lielākās opozīcijas frakcijas Saskaņas centrs priekšsēdis Jānis Urbanovičs to sauc par priekšvēlēšanu balagānu, kurā partija negrasoties piedalīties.


  • Reaģējot uz GRECO ieteikumu, KNAB Valsts sekretāru sanāksmē ir ierosinājis pagarināt administratīvā soda uzlikšanas termiņu par partiju finansēšanas pārkāpumiem no 12 uz 18 mēnešiem no pārkāpuma izdarīšanas dienas. Ar KNABa informatīvo ziņojumu var iepazīties šeit.

  • 25.februārī Saeima nodeva komisijām trīs likumprojektus: 1) MK izstrādātos grozījumus, ar kuriem partijām tiktu piešķirts valsts finansējums (par atbildīgo komisiju tika noteikta Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija). Skat.partiju balsojums Nr.1; 2) par "Vienotības" un TB/LNNK rosinātajiem priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumiem (balsojuma nebija, par atbildīgo tika noteikta Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija); 3) par "Vienotības" un TB/LNNK rosināto partiju tēriņu "griestu" samazinājumu (balsojuma nebija, par atbildīgo tika noteikta Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija).

  • 24.februārī Latvijas Radio rīta raidījumā Gusts Kikusts intervēja Providus pētnieci Ivetu Kažoku par Saeimā drīzumā izskatāmajiem grozījumiem partiju finansēšanas un priekšvēlēšanu aģitācijas regulējumā (politisko reklāmu aizliegums; tēriņu "griesti"; valsts finansējums partijām u.c.)

  • 23.februārī Satversmes tiesa atzina, ka politisko reklāmu aizliegums dienu pirms vēlēšanām nepārkāpj Satversmi.

[…] Līdz ar to likumdevējs, pieņemot apstrīdēto normu, ir turpinājis jau divdesmitajos gados iesākto tradīciju un meklējis līdzekli, kā atbilstoši konkrētajā laikā pastāvošajām realitātēm nodrošināt to, lai vēlētāju izvēle būtu pēc iespējas brīvāka un rūpīgāk pārdomāta.
Kā jau minēts, apstrīdētā norma sekmē brīvu vēlēšanu principa īstenošanu. Līdzīgi ierobežojumi ir spēkā arī citās Eiropas valstīs.
Apstrīdētajā normā noteiktais pamattiesību ierobežojums ir nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā un samērīgs ar labumu, ko sabiedrība no tā gūst.


  • 22.februārī Ministru kabineta komitejā tiek skatīts Tieslietu ministrijas priekšlikums atteikties no 2009.gada pavasarī izstrādātajām ētikas vadlīnijām valsts pārvaldes un pašvaldību amatpersonām, kuras iesaistās politiskajā darbībā (to mērķis bija mazināt administratīvo resursu izmantošanu partejiskām vajadzībām). Tieslietu ministrijas argumentācija: labāk, lai šīs vadlīnijas tiek iekļautas katras iestādes ētikas kodeksos. Ministri izlēma šo jautājumu atlikt līdz tā saskaņošanai ar Valsts kanceleju (Politikas koordinācijas departamentu) un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju. Ar vadlīniju tekstu un informāciju par to līdzšinējo gaitu var iepazīties šīs wiki sākumlapā, sadaļā "iestrēgušie likumprojekti."

  • Apvienības "Vienotība" un TB/LNNK deputāti 18.februārī iesniedza Saeimai grozījumus likumā "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām", kur piedāvā 30 dienas pirms vēlēšanām aizliegt politisko reklāmu raidorganizācijās. 20 februārī Latvijas Avīzes žurnālists Ģirts Zvirbulis stāsta par grūtībām šai iniciatīvai iegūt citu koalīcijas partneru atbalstu. 23.februārī Liena Barisa (NRA) ziņoja par partiju domstarpībām, kuru dēļ nav "prognozējams, cik ilgi šie grozījumi tiks izskatīti un vai vispār tiks pieņemti"

  • Zviedrija, pretēji EP institūcijas GRECO rekomendācijām, tomēr neatklās partiju finansētājus. Pamatojums: Zviedrijas partijas lielāko savu ienākumu daļu saņem no valsts

  • Latvijas Avīze stāsta par reklāmistu prognozēm par politiskās reklāmas apjomiem uz 2009.gada vēlēšanām. Svarīgākā informācija: LNT un TV5 jau 30% septembra reklāmas raidlaika rezervēti partijām. Latvijas Reklāmas asociācijas prezidents Ģ.Ozols un AS "Lauku Avīze" reklāmas aģentūras vadītājs Aigars Stankēvičs negaidot lielu devumu no politiskajām reklāmām.

  • Apollo raksta, ka partiju apvienības "Vienotība" Saeimas deputāti iesnieguši priekšlikumu samazināt partijām atļauto tēriņu "griestus" uz pusi, paplašināt ar priekšvēlēšanu kampaņu saistīto izdevumu bāzi, kā arī samazināt maksimālo ziedojumu apjomu. Likumprojekta iesniegts 18.februārī, tā teksts (ar ziedojumu un tēriņu limita samazinājumiem, bet bez izdevumu kategoriju paplašinājumiem) atrodams Saeimas mājas lapā

  • Jauna ASV iedzīvotāju aptauja rāda, ka gan republikāņi, gan demokrāti vēlas savas valsts partiju finansēšanas sistēmas reformu.


  • 17.februārī Latvijas Radio atrodams Lauras Dreimanes gatavots sižets par to, ka partiju kasēs vairs neienāk ziedojumi. Aptaujāts uzņēmējs Viesturs Koziols, kurš partijām ziedojis vairākus tūkstošus latus. Viņš skaidro, ka vēlmi ziedot mazina mediju un KNAB pastiprinātā interese par ziedotājiem: "Es esmu vairākas reizes KNABā bijis, esmu stāstījis, kāpēc ziedoju vienai partijai, kādēļ - otrai partijai ziedojis vai esmu to brīvprātīgi darījis, vai kādus noteikumus izvirzījis un tā tālāk. Tas, protams, aizņem laiku. Būtu normāli pārbaudīt, cilvēkus nesaucot uz biroju. […] Arī no medijiem - ja kāds atbalsta kādu partiju un tad nejauši piedalās kādā projektā, kur kāds no šīs partijas balso par šo projektu, tad uzreiz ir zīmogos uzspiests un ir skaidrs, ka ir notikusi politiskā korupcija. Man nevis vienkāršāk bijis strādāt dēļ tā, ka ziedoju naudu, bet grūtāk." Jānis Strūģis, kas iepriekš ziedojis JL, vairs neziedotu, jo nav vairs no kā ziedot. Raimonds Gerkens vairs neziedos, jo neredz jēgu - vairs neuzticas politiķiem.

Kā eksperti aptaujāti Arnis Kaktiņš, SKDS; Iveta Kažoka, Sabiedriskās politikas centrs Providus, Aigars Freimanis, Latvijas Fakti: par ziedojumiem partijām, riskiem, tēriņu "griestiem", reklāmas raidlaika ierobežojumiem, partiju "melnajām kasēm", kandidātu atkarību no ziedotājiem.


Pirmais šajā sakarā sakāmais – ZZS neatbalstīs partiju finansēšanu no valsts kases. Lai jau runā, ka mūsu "pret" balss ir tāpēc, ka mums esot citi naudas avoti un sponsori aiz muguras, bet es uzsveru, ka pārējo valdības partiju piedāvājums pašreizējos apstākļos ir gluži absurds un problēmu nerisinošs. Ja kampaņai paredz tērēt 400 – 500 tūkstošus latu, bet partijai no valsts plāno dot 50 – 70 tūkstošus gadā, tad taču skaidrs, ka lielākais līdzekļu ievākums tāpat būs no sponsoriem. Jēdziens "panākt partiju neatkarību no ziedotājiem" neiztur nekādu kritiku! Otra nepatīkamā lieta, ka likumprojekts paredz naudas atbalstu arī Saeimā neiekļuvušām partijām. Tauta pateiks kategorisku "nē", bet šādai partijai pietiek pārsniegt 2% robežu, un to finansēs ar nodokļu maksātāju naudu! Tie, kas viņus izsvītroja, maksās par partijas uzturēšanu pie dzīvības! Otrs mūsu priekšlikums: mēnesi pirms vēlēšanām aizliegt reklāmas radio un TV, lai nenotiktu smadzeņu skalošana. Reklāmas ir TV klipi un radio džingli, taču nelolojam cerības, ka moratorija noteikšanai būs atbalsts, piemēram, no TP vai LPP/ "LC" puses, kas iekļūšanu Saeimā vienmēr balstījuši uz milzu reklāmas kampaņām.


Partijas, piemēram, Pilsoniskā savienība, nebija sagatavojušas savus priekšlikumus likuma grozījumu formātā, tāpēc, kā informēja premjers Valdis Dombrovskis (JL), trešdien šo jautājumu kopīgi skatīšot frakciju vadītāji, bet nākampirmdien – atkārtoti koalīcijas sadarbības padomē


  • Sākumlapā ielikti KNAB 2009.gada priekšlikumi partiju finanšu un priekšvēlēšanu aģitācijas regulējuma uzlabošanai (skat.piektais "iestrēgušais" likumprojekts).

  • 15.februārī koalīcijas padome spriedīs par nepieciešamajām izmaiņām partiju finanšu un priekšvēlēšanu aģitācijas regulējumā (vēsturi un partiju līdzšinējos viedokļus skat.zemāk). 8.februārī JL publiskoja savus priekšlikumus: samazināt tēriņu "griestus", ziedojuma apmēru (no 18 000 uz 9000 LVL), paplašināt tās izdevumu kategorijas, uz kurām attiecas tēriņu "griesti". JL priekšlikumiem pievienojusies arī LSDSP. 12.februārī TP un ZZS politiķus aptaujāja Latvijas Radio žurnāliste Laura Dreimane. ZZS frakcijas vadītājs A.Brigmanis nepiekrīt ziedojuma limita samazināšanai, uzskatot, ka ar ziedojumu atklātības prasībām pietiek. TP deputāts M.Kučinskis nepiekrīt tēriņu ierobežošanai - uzskatot, ka likumos jālabo tikai tās normas, kur palikušas klajas šķirbas, bet nav laika lemt par konceptuālām lietām (jāpaspēj pieņemt līdz marta beigām). 12.februārī NRA rakstā "Nav vienotības par aģitācijas un partiju finansēšanas izmaiņām" arī Liene Barisa apkopoja frakciju viedokļus par dažādām partiju finansēšanas un priekšvēlēšanu aģitācijas izmaiņām. Svarīgākā informācija: 1) ZZS atbalsta reklāmas aizliegumu mēnesi pirms vēlēšanām TIKAI radio un televīzijā - JL attiecībā uz šo priekšlikumu vēl nav "pozicionējusies"; 2) ZZS neatbalsta JL priekšlikumu samazināt atļautā ziedojuma limitu; 3) JL vēlās šos ierobežojumus skatīt valsts finansējuma partijām piešķiršanas kontekstā, kamēr ZZS šos jautājumus vēlas skatīt atsevišķi (atliekot valsts finansējuma ieviešanu); 4) TP vēlas diskutēt tikai par tehniskiem (KNAB ieteiktiem) grozījumiem aģitācijas likumos. TP arī diezvai atbalstīt tās partiju izdevumu kategorijas, uz kurām attiecas vai neattiecas priekšvēlēšanu tēriņu "griesti"; 5) SC ir vairāk noraidoši nekā atbalstoši šo likumu izmaiņām; 6) LPP/LC drīzāk uzskata, ka gadu pirms vēlēšanām pie šiem likumiem nav jāķeras, lai gan partija lēmumu vēl nav pieņēmusi.

  • ASV publiskā intelektuāļa Larry Lessig atziņas par ASV politikas atkarību no naudas un priekšlikums ieviest kampaņu finansējumu no publiskiem resursiem:


  • 2010.gada 11.februārī Aivars Ozoliņš portālā citadiena.lv publicēja rakstu "Čika kalēji". Tajā komentētājs izsaka savu viedokli par ZZS aicinājumu aizliegt politiskās reklāmas, kā arī priekšlikumu ierobežot partiju priekšvēlēšanu tēriņu apjomu:

[…] Diemžēl šāds “kompromiss” laikam var notikt arī ar vienīgo ne tikai loģisko un vajadzīgo, bet arī līdz vēlēšanām patiešām īstenojamo priekšlikumu — divkārt samazināt priekšvēlēšanu izdevumus, līdzšinējo aptuveni 570 000 latu vietā ļaujot priekšvēlēšanu kampaņai tērēt ne vairāk kā 356 000 latu, un pie reizes divkārt samazināt arī summu, ko partiju biedri gada laikā drīkst ziedot savām partijām. Šis JL piedāvājums atbilstu gan sāktajai pārejai uz partiju finansēšanu no valsts budžeta, gan vēlētāju vairākuma vēlmei samazināt politiķu atkarību no “naudas maisiem”. Taču diezin vai atbilstu dažu naudīgāko partiju jau droši vien saplānotajai priekšvēlēšanu izdevumu tāmei. […]


  • 2010.gada 11.februārī Saeima vajadzēja balsot par likumprojekta, ar kuru tiktu ieviesta politisko partiju finansēšana no valsts budžeta, nodošanu komisijām. 6.februārī Dienas komentētāja Madara Fridrihsone pauda bažas, ka tad, ja deputāti pieprasīs balsojumu, šī iniciatīva varētu tikt noraidīta. Taču 11.februārī līdz Saeimai šis likumprojekts nemaz nebija nonācis. MK 2.februāra sēdes protokols rāda, ka Valsts kancelejai bija uzdot likumprojektu nedaudz precizēt un iesniegt Saeimai. Saeimas likumprojektu reģistrs neuzrāda šāda likumprojekta "ienākšanu" Saeimā.

  • 2010.gada 11.februārī laikrakstā Telegraf raksts par politiķu priekšlikumiem mainīt vēlēšanu un priekšvēlēšanu aģitācijas regulējumu pirms 2010.gada Saeimas vēlēšanām (t.sk. aizliegt politiskās reklāmas un ieviest valsts finansējumu partijām).

  • Open Society Instutute ir nācis klajā ar pētījumu par to, kā ekonomiskā krīze ietekmējusi medijus Austrumeiropā. Pētījumā ietverts arī īpašs ziņojums par Latviju. Ziņojuma 6.lpp. apkopoti viedokļi par slēpto reklāmu problēmu Latvijas medijos:

According to the Advertisers Association, in the last six months, bought content in media has become a standard service offered by advertising agencies. “This trend has become very strong. It seems that, in media, […] there are no more constraints, ethical or otherwise.” The surveyed media executives deny that the line between
advertising and editorial content has become more blurred, but media consumers detect an increased trend and sources in advertising industry claim that, today, there are virtually no media in Latvia that do not mislead their audiences by presenting advertising as journalism (“Broadcasters, too, are doing it, including, I am afraid, the public television.”


  • Šajā interneta resursā pieejami ministriju iebildumi pret ētikas vadlīnijām (skat. sākumlapā, kas ļautu nošķirt amatpersonu politisko un pārvaldes darbību (lai nepieļautu administratīvo resursu izmantošanu partiju vajadzībām). Vissavdabīgākos iebildumus pret dokumentus, kas vērsts pret administratīvo resursu izmantošanu partiju un priekšvēlēšanu vajadzībām, izvirza Reģionālo un pašvaldību lietu ministrija:

Politika ir līdzdalība valsts lietās, kuras uzmanības centrā ir sabiedriskās kartības uzturēšana, vara un sociālo interešu saskaņošana. Politika ir izteikti institucionāla – īstenojot varu ar dažādu institūciju palīdzību, kur dominē valsts aparāts. Politisko partiju likuma 2. pants nosaka, ka partija ir organizācija, kas tiek izveidota, lai veiktu politisko darbību, piedalītos vēlēšanu kampaņā, izvirzītu deputātu kandidātus, piedalītos Saeimas vai pašvaldību domju (padomju), Eiropas Parlamenta darbā, ar deputātu starpniecību īstenotu partijas programmu, kā arī iesaistītos publiskās pārvaldes institūciju izveidē. Ministru kabineta iekārtas likuma 15.p. paredz, ka deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību ir politisko vadlīniju dokuments, kuru izstrādā visam Ministru kabineta pilnvaru laikam un kurš ietver Ministru kabineta darbības prioritātes, sasniedzamos mērķus un rezultātus. Secināms, ka valsts pārvaldes resursi pēc būtības ir izmantojami tieši politisko mērķu, kas definēti politisko partiju programmās un deklarācijā par Ministru kabineta iecerēto darbību, sasniegšanai, tāpēc nepamatoti vadlīnijās liegt valsts pārvaldes līdzekļus lietot mērķiem, kādiem tie paredzēti.

Visai interesanta ir arī Latvijas Pašvaldību savienības argumentācija:

1. Projekts balstīts uz priekšstatu, ka politiskā darbība nav ētiska un politiskie uzskati jāslēpj, kas neatbilst Satversmes 1. pantam. Nav atbalstāms, ka darbinieki slēpj, kādas partijas uzstādījumiem atbilst īstenotie darbi.
2. Projekts balstīts uz priekšstatu, ka amatpersonai nedrīkst būt savi priekšstati par ētiku un savi politiskie ideāli, bet, ja tādi ir, tad tos jāslēpj kā ko nosodāmu. Nepiekrīt ierēdņa, pašvaldības amatpersonas apolitiskajam konceptam - pārvaldes politiskās neitralitātes principam.


  • Jums nepatīk Latvijas politiskās reklāmas? Lūk, viens negatīvisma kampaņas piemērs ASV


  • 10.februārī Вести Сегодня publicēts raksts "30 дней молчания", kuras autors Абик Элкин pauž ļoti noraidošu attieksmi pret ZZS ideju aizliegt politisko aģitāciju pirms vēlēšanām

"[…] Zaļie zemnieki rosina mēnesi pirms vēlēšanām liegt partijām jebkādu priekšvēlēšanu aģitāciju, un, pēc politiķu izteikumiem, labvēlīgi pret šādu ierosmi ir noskaņoti arī TB/LNNK un JL. "Lai ēters būtu brīvs," izteicās ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. Viņš arī kā "diezgan simpātisku" vērtēja JL priekšlikumu, kas būtiski ierobežotu atļauto priekšvēlēšanu izdevumu apmēru, ko drīkst izlietot partijas. Šobrīd tas ir 571 000 latu, bet JL rosina to samazināt līdz 356 000 latu (vēl radikālākā variantā pat līdz 285 000 latu), stāstīja JL Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis."

Dienas Ināra Egle rakstā "Saeimas vēlēšanu likumu radikāli negrozīs, grib mainīt finansēšanas kārtību" uzzinājusi, ka arī TB/LNNK sliecas atbalstīt ieceri mēnesi pirms vēlēšanām aizliegt politiskās reklāmas. Šie jautājumi tiks lemti 15.februāra koalīcijas padomes sēdē, kad pret tiem savu attieksmi spēs noformulēt arī TP.


  • 2010.gada 9.februārī Dienas Bizness publicējis bijušā finanšu ministra Ulda Oša viedokli par labu partiju finansēšanai no valsts budžeta:

[…] Uzskatu, ka šāds solis ir vērtējams pozitīvi, un tas vismaz daļēji izlīdzina dažādu politisko organizāciju izredzes iegūt publicitātes iespējas plašsaziņas līdzekļos. Nav noslēpums, ka daļas partiju finansiālās iespējas, lai spētu pienācīgi atspoguļot savu darbību, ir nepietiekamas. […]


  • 8.februārī valsts prezidents V.Zatlers tikās ar KNAB priekšnieku N.Vilnīti, lai pārrunātu nepieciešamās izmaiņas partiju finansēšanas un priekšvēlēšanu aģitācijas regulējumā. Kā raksta LETA,

Pārkāpumi Saeimas vēlēšanu aģitācijas laikā droši vien būs, taču ir cerība, ka tie nebūs būtiski, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru žurnālistiem sacīja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Normunds Vilnītis. Šoruden gaidāmās Saeimas vēlēšanas bija viens no galvenajiem sarunu tematiem Rīgas pilī, un Vilnītis tomēr atzina, ka likumdošanā viss vēl nav paveikts, lai nepieļautu priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumus. Viņam gribētos, lai būtu ierobežojumi Administratīvo resursu izmantošanā un skaidra definīcija slēptai reklāmai. […]


  • 8.februārī LETA ziņo, ka koalīcijas padome nolēmusi nākamnedēļ spriest par nepieciešamajām izmaiņām partiju finanšu un priekšvēlēšanu aģitācijas regulējumā.

ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis žurnālistiem skaidroja, ka ZZS rosinājusi aizliegt mēnesi pirms vēlēšanām jebkāda veida aģitāciju, tāpat varētu apsvērt iespēju liegt aģitāciju vidē, internetā un citur, taču par to ir jāvienojas koalīcijai.
Tāpat, pēc Brigmaņa teiktā, ka ZZS "simpātisks" šķiet priekšlikums samazināt partiju priekšvēlēšanu tēriņus. Brigmanis portālam "Delfi" pauda, ka partija uzskata - tēriņu griesti priekšvēlēšanu izdevumiem 275 000 latu apjomā būtu optimālā robeža, tādejādi varētu runāt par vēl lielāku tēriņu ierobežošanu nekā piedāvā JL, kas pirmdien paziņoja par priekšlikumu ierobežot priekšvēlēšanu izdevumus, līdzšinējo aptuveni 570 000 latu vietā ļaujot kampaņai tērēt ne vairāk kā 356 000 latu.
Savukārt Tautas partijas (TP) priekšsēdētāja vietnieks, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns atzina, ka TP konceptuāli varētu atbalstīt priekšvēlēšanu izdevumu samazinājumu un varētu vērtēt ZZS priekšlikumu par aģitācijas aizliegumu.

8.februārī Latvijas Radio aptaujāja arī E.Zalānu (TP):

"Konceptuāli mēs neviens neiebildām JL priekšlikumiem. Tā kā jābūt parlamentā normālām diskusijām un […] vajag lai koalīcija kopumā atbalsta vienotu likumu. Un Brigmaņa priekšlikums par to mēnesi - redzēju, ka tēvzemieši krata galvu un saka "jā". Acīmredzot arī vēlēšanu kampaņas laika saīsināšana ir tēma, tas, ko var diskutēt."


  • 7.februārī divi nedēļas nogales informatīvie raidījumi pievērsās partiju finansēšanas no valsts budžeta tēmai. LNT Top10 aptaujāja Arni Kaktiņu un Ivetu Kažoku. Arī LTV raidījumsDe Facto aplūkoja šo tēmu - raidījumā apskatīta šīs iniciatīvas vēsture, šķēršļi uzlabojumiem šajos jomos, aptaujāti divi eksperti (Jānis Ikstens un Iveta Kažoka), kā arī KNAB priekšnieka vietnieks Alvis Vilks (kurš izskaidroja, kādēļ ir vajadzīgi grozījumi Krimināllikumā, lai kriminalizētu partiju "melnās kases" - [apstākļos, kad maz kuram cilvēkam ir lieli legāli ienākumi] "Partijas vai nu mēģinās atrast starpniekus, kas vairs nav tik viegli, jo jāatrod persona ar attiecīgiem ienākumiem, kas var vismaz formāli nopamatot, ka tie ir viņas ienākumi. Vai arī - otrs variants - partiju melnās kases. Un te jāatgriežas pie grozījumim Krimināllikumā - kamēr tādi netiks izdarīti tiesību aizsardzības iestādes ar šo problēmu nopietnā līmenī ar šo problēmu strādāt nevarēs." Raidījumā viedoklis jautāts arī JL Dz.Zaķim, kurš apgalvoja, ka JL varētu atbalstīt aizliegumus politiskajām reklāmām, bet nebija pārliecināts, vai tam jānotiek "uzreiz". ZZS A.Brigmanis stingri iestājās par politiskās reklāmas aizliegumu, jo "tas ir tas, ko tauta grib" un tas reāli samazina partiju tēriņus& tautas smadzeņu skalošanu - taču ZZS šādu priekšlikumu neiesniegs, ja tam nebūs skaidra atbalsta.

"finansējums netiek saistīts ar rezultātu. Un galvenais rezultatīvais rādītājs nav vis ar reklāmām un administratīvā resursa izmantošanu, populismu uzdzīts vēlētāju balsu skaits vēlēšanās, bet politikas kvalitāte, cilvēku attieksmes maiņa pret politiku, viņu lielāka iesaistīšanās partijās, uzticēšanās tām. Valsts piešķirto līdzekļu izlietošana būtu jānosaka daudz mērķtiecīgāka: nevis priekšvēlēšanu aģitācijai, ikdienas tēriņiem un nepamatoti ambiciozu politisko karjeristu algošanai amatos, kas neatbilst viņu kvalifikācijai, partiju darba biržai, bet, piemēram, patiesi profesionālu speciālistu nolīgšanai konkrētu problēmu analīzei un priekšlikumu sniegšanai, pētniecībai, sabiedrības politiskajai izglītošanai, līdzdalības veicināšanai, kaut kam pēc satura līdzīgam, kā bija TP politiskās izglītības fonds Jaunā akadēmija, kas tika likvidēts. "

Cita problēma - likumprojekts neesot daļa no plašākām izmaiņām:

"Ieviešot valsts finansējumu partijām, netiek samazināts viena ziedotāja limits, netiek izslēgta lielsponsora naudas iedošana vairākām personām, lai tās ziedo partijai, nav samazināts un gudrākā gultnē ievirzīts priekšvēlēšanu tēriņu limits, gluži otrādi – tas ar pēdējiem grozījumiem likumā palielināts gan absolūtos skaitļos (20 santīmu uz vēlētāju treknajos gados un 32 santīmi – liesajos), gan relatīvi, no šiem tēriņiem izņemot kampaņas plānošanu, organizēšanu. Par to, vai ierobežojumu ceļš ir tas labākais, gan var strīdēties: varai tomēr ir sava cena, un tā ir pietiekami augsta, un, būsim reāli, stingru ierobežojumu gadījumā tās kārtotāji to centīsies iegūt demokrātijai vēl bīstamākos, slēptākos veidos. "


  • 2010.gada 5.februārī Dienā publicēts Providus pētnieces Ivetas Kažokas raksts par Saeimas un MK nevēlēšanos kompleksi risināt partiju finansēšanas un priekšvēlēšanu aģitācijas problēmas. Pētniece īpaši apskatīja trīs no iestrēgušajām iniciatīvām: 1) grozījumus aģitācijas likumos, kam bija jānāk komplektā ar valsts finansējumu partijām; 2) grozījumus Krimināllikumā un 3) izmaiņas, kas nepieciešamas jau uz 2010.gada vēlēšanām. Izvilkumi no raksta atrodami sākumlapā, noklikšķinot uz saitēm attiecīgo likumprojektu statusos.

[…] Tiesa, tā jau būs diskusijas par detaļām, kamēr skaidrības nav par galveno – vai politiķu vairākums atbalsta finansēšanas kārtības maiņu pēc būtības. Piemēram, Zaļo un zemnieku savienības ministri vakar balsojumā valdībā par likumprojektu atturējās vispār. Bet tieslietu ministrs Mareks Segliņš (TP), kura atbildībā bija minētā projekta sagatavošana, sēdē ieminējās, ka būtu rūpīgi apsverams, vai valsts tiešām var atļauties papildu līdzekļu piešķiršanu partijām jau nākamgad; taču tas nozīmētu arī partiju finansēšanas sistēmas maiņas atlikšanu vēl līdz nākamajām vēlēšanām. Arī vairāku partiju parlamentāriešu izteikumi neoficiālās sarunās ar Neatkarīgo liecina, ka vēl pirms gada stingri paustā apņemšanās ieviest partiju finansēšanu no valsts budžeta ir noplakusi. […]

KNAB priekšnieka vietnieks A.Vilks arī sola, likumprojektu izskatot Saeimu, deputātiem atgādināt par "piemirstajām" lietām:

[…] Līdzšinējā pieredze gan rāda – šobrīd ziedojot apvienībai un atsevišķi to veidojošajām partijām, kopējā summa pēc būtības vienam politiskajam spēkam var arī pārsniegt likumā noteikto limitu. KNAB priekšsēdētāja vietnieks Alvis Vilks Neatkarīgajai uzsver, ka, izskatot šo projektu Saeimas komisijās, birojs noteikti atkal iesniegšot valdībā aizmirstos priekšlikumus.


1) diskusija starp KNAB priekšnieka vietnieku Alvi Vilku un Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāju V.Muižnieci par to, vai grozījumi Krimināllikumā, kas kriminalizētu partiju "melnās kases", ir vai nav novecojuši. V.Muižniece uzskatīja, ka ir novecojuši, A.Vilks nepiekrita;

2) diskusija par to, vai vēl ir laiks grozīt ar vēlēšanām saistītos likumus,

3) diskusija par optimālu partiju tēriņu "griestu" lielumu. Diskusijas pārstāsts, kas atrodams KNL? mājas lapā:

Sabiedriskās politikas centra „Providus” pētniece Iveta Kažoka aicināja paskatīties, cik partijas var reāli godīgā ceļā savākt naudu, un par samērīgu apjomu nosauca līdzīgu tēriņu ierobežojumu limitu – starp 200 un 300 tūkstošiem latu. Turklāt arī Tautas partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētāja un Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Vineta Muižniece apgalvoja, ka „par limitiem mēs varam runāt un, ja var vienoties, kāpēc ne?” Viņa gan kritizēja to, ka līdz šim ne visi priekšvēlēšanu izdevumi visām partijām tika uzskaitīti, bet A.Vilks akmeni iemeta atpakaļ politiķu dārziņā.
Politisko organizāciju apvienības „Saskaņas centrs” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins pauda uzskatu, ka šobrīd kaut ko mainīt ir par vēlu, taču A.Vilks tam nepiekrita un atgādināja, ka iepriekšējās vēlēšanās likuma grozījumi stājās spēkā tajā brīdī, kad aģitācijas periods bija jau sācies. Viņš izmaiņu iespējamību reducēja uz politiskās gribas esamību. A.Latkovskis sākotnēji apgalvoja, ka uz nākamo pirmdienu būs sagatavots nevis projekts ar visām partijas atbalstītajām regulējuma izmaiņām, bet konceptuāls piedāvājums koalīcijai, savukārt vēlāk viņš jau solīja, ka nedēļas laikā projekts būs gatavs.

4) diskusija par partiju finansēšanu no valsts budžeta. Politiķu attieksme (pārstāsts, kas atrodams KNL? mājas lapā:

Tautas partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Vineta Muižniece apgalvoja, ka būtu grūti izvēlēties vēl sliktāku laiku, kad virzīt šo jautājumu, un arī Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāts Mārtiņš Roze šo nosauca par „ļoti neizdevīgu brīdi”, lai gan iecerei pauda principiālu atbalstu. Viņš gan pieminēja ar partiju interesēm tieši saistītu iemeslu pretenzijām, proti, esošajā variantā budžeta finansējums pat partijām ar lielu pārstāvniecību Saeimā nenosegs izdevumus, kas nepieciešami priekšvēlēšanu reklāmas kampaņai. Bet „Saskaņas centra” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins pievērsās vairāk sabiedrības interesēm, paužot neizpratni, kā mēs grasāmies finansēt politiķus no naudas, ko aizņemamies Starptautiskajā Valūtas fondā.

Diskusijas beigās tās vadītājs Jānis Domburs aicināja prezidentu V.Zatleru pilīt savu iepriekšējā gada apņemšanos sekot līdzi tam, lai šajā jomā notiktu pozitīvas pārmaiņas. J.Dombursa arī 4.februārī publicēja savas pārdomas par izstrādātajiem likumprojektiem (citāts no KNL? mājas lapas):

Valdībā pieņemtais projekts, atmetot savulaik visaptverošā koncepcijā ietvertos nosacījumus priekšvēlēšanu aģitācijas, izdevumu kontroles un citās jomās, ir ja ne bezjēdzīgs un absurds, tad vismaz ļoti apšaubāms – iznāk, ka valdība, neierosinot paralēli ierobežot privātās naudas plūsmas, rosina tikai papildināt partiju ieņēmumus ar vēl vienu avotu, kas segtu vien nelielu daļu no izdevumu tēriņos atļautā. Skaidrs, ka šāda shēma nemainīs galvenos riskus – atkarību no naudas devējiem, un nevienlīdzību starp naudīgākām un mazāk naudīgām partijām. Šāgada Saeimas vēlēšanās, saskaņā ar spēkā esošo koeficientu aplēsēm, ierobežoto izdevumu limits vienai partijai būs ap 570 tūkstošiem latu. Plus vēl likumā noteiktie neierobežotie izdevumu – mazāk, bet tomēr. Skaidrs, ka biedru maksas un plašu tautas masu ziedojumu šādu kapitālu nespēj nodrošināt. Žēl, ka gan privātie eksperti, gan KNAB šādu situāciju valdības sēdē „laida cauri” un principiāli neiebilda – sak, labāk kaut kas, nekā nekas. Patiesībā drīzāk – kaut kas, bet ļoti kropls.


  • 2010.gada 3.februārī BNS apkopoja Saeimas frakciju pārstāvju viedokļus par izmaiņām partiju finanšu regulējumā. V.Muižniece (TP) bija noraidoša, uzskatot, ka valsts finansējums partijām jāievieš tad, kad ekonomika sāk atveseļoties. A.Brigmanis (ZZS) uzskatīja, ka sponosru naudas problēmu tas neatrisinās, jo piedāvātais valsts finansējuma apmērs nav pietiekams. Viņš piedāvāja atgriesties pie ZZS reiz jau piedāvātās inciaitīvas par politiskās reklāmas aizliegumu (izņemot vides reklāmas un bukletus). SC Jānis Urbanovičs arī uzskatīja, ka no valsts finansējuma, ja paralēli partijām ir iespējas piesaistīt sponsoru naudas, nav jēgas. Turklāt neesot arī īstais laiks par to domāt - krīzes un priekšvēlēšanu atmosfēras dēļ.

  • Valdības otrā februāra lēmums - virzīt uz Saeimu piedāvājumu piešķirt valsts finansējumu politiskajām partijām - 3.februārī tika atspoguļots gandrīz visos medijos. Laikrakstā Čas 3.februārī Vadima Radionova rakstam bija pat pievienota tematiska karikatūra
CHASn023_karik-2.jpg
  • 2010.gada 3.februārī Dienas komentētāja Madara Fridrihsone rosināja Saeimu partiju finansēšanas (no valsts budzēta) un priekšvēlēšanu aģitācijas jautājumus skatīt kompleksi:

Tomēr vienlaikus ar būtiskām izmaiņām politisko partiju finansēšanas kārtībā būtu jāsaņemas ķerties klāt arī priekšvēlēšanu aģitāciju regulējošajai likumdošanai. […] Tikmēr Saeimas deputāti jau atrunājas, ka vispirms esot jātiek galā ar politisko partiju finansēšanas jautājumu, bet pēc tam varēs domāt par priekšvēlēšanu aģitāciju. Izklausās dīvaini, taču diez vai kāds saprātīgi domājošs cilvēks apšaubīs, ka politisko partiju atkarība no sponsoriem izriet tieši no nepieciešamības regulāri iesaistīties dārgās un masīvās priekšvēlēšanu aģitācijas batālijās.


  • Ilze Zālīte no Dienas 2.februārī noskaidrojusi, ka Saeimas Juridiskās komisijas un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju vadītāji nesteidzas labot partiju finanšu un priekšvēlēšanu aģitācijas regulējumu:

"[…] Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pērnvasar nosūtīja vēstuli vairākām atbildīgajām Saeimas komisijām, vēršot uzmanību uz nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos. KNAB norādīja: lai tiktu novērstas vairākas konstatētās nepilnības, normatīvie akti ir jāpilnveido līdz Saeimas priekšvēlēšanu perioda sākumam – 2010.gada 5.jūnijam, Dienu informēja KNAB pārstāvis Andris Vitenburgs. KNAB rosināja vairākas lietas, piemēram, to, ka KNAB ierosināto lietu par aģitācijas apturēšanu tiesā būtu jāizskata paātrinātā procesā. Tāpat birojs aicināja definēt, kas ir slēptā priekšvēlēšanu aģitācija, to aizliedzot. Savukārt, lai ierobežotu administratīvo resursu izmantošanu politiķu popularizēšanai priekšvēlēšanu periodā, KNAB uzskata, ka pašvaldību finansētajiem izdevumiem priekšvēlēšanu periodā ir aizliegts izvietot intervijas ar deputātu kandidātiem u.c. vai arī jānosaka aizliegums 30 dienas pirms vēlēšanām izdot preses izdevumus, kas tiek finansēti no pašvaldību resursiem.Kā norādīja O.Spurdziņš, patlaban akmens ir valdības dārziņā, proti, tai konceptuāli jāpasaka, kā partijas tiks finansētas. «Mums nav nekas oficiāli saņemts no valdības puses, lai varētu virzīt šo jautājumu uz priekšu,» teica deputāts. Viņam piekrīt V.Muižniece, kura norādīja, ka pēc tam, kad būs skaidrība par partiju finansēšanas avotiem, arī varēs lemt par sodiem. Arī par to, vai par priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumiem jāparedz tikai administratīva vai arī kriminālatbildība. […]"


  • 2010.gada 2.februāra MK sēdē valdība beidzot nodeva Saeimai likumprojektu, ar kuru plānots uzsākt no valsts budžeta finansēt Latvijas politiskās partijas. Skat.premjera komentārs laikraksta Diena mājas lapā. Likumprojekta teksts atrodams šeit, anotācija šeit. Par likumprojekta gaitu un mīklaino to pavadošo likumprojektu pazušanu var izlasīt sākumlapā. Likumprojektu atbalstīja visas koalīcijas partijas, izņemot ZZS, kas atturējās. Iecere ieviest valsts finansējumu partijām tika apspriesta arī LTV raidījumā 100.pants (links tiks drīzumā ielikts). Elizabete Rutule no "Dienas" ir arī apkopojusi Ivetas Kažokas teikto šajā raidījumā. Aigara Freimaņa (Latvijas Fakti) un KNAB bijušā priekšnieka A.Loskutova viedokļi atrodami 2010.gada 3.februāra laikrakstā Бизнес & Балтия. Aigars Freimanis:

"В принципе, я поддерживаю эту меру, однако с определенными условиями. Вопервых, должна быть ограничена предвыборная реклама, так как на нее и уходит большая часть средств. Вовторых, нужно строго ограничить поток денег, который приходит от спонсоров"

A.Loskutovs:

""Западная практика такова, что одни государства полностью покрывают расходы, другие — частично. Латвия же одна из немногих стран в Европе, где нет ни малейшего участия государства в содержании политических партий. Нынешнее решение правительства — первый шаг к независимости политики от спонсоров"


  • 2.februārī Latvijas Vēstnesī ir atrodams ļoti izvērsts raksts par slēpto politisko reklāmu problēmu. Aptaujāti: KNAB, Iveta Kažoka no Providus un mediju eksperte Anda Rožukalne.

[…]
Par to, ka aģitācijas likums jāgroza, pagājušās nedēļas nogalē paziņojumu medijiem izplatīja apvienība Vienotība, kuru veido politiskās partijas Pilsoniskā savienība, Jaunais laiks un Sabiedrība citai politikai. Taču pat no šo partiju pārstāvju teiktā izriet, ka galvenā iniciatore tam bijusi tikai viena no apvienības trijām partijām – Pilsoniskā savienība – un citās īsti pat nevarēja paskaidrot, kādā veidā izmaiņas tiks virzītas.
[…]
Koalīcijas politiķu teiktais liecina, ka partijas nav gatavas šo jautājumu [par valsts finansējumu partijām] cilāt priekšvēlēšanu laikā.
[…]
KNAB rosinājis definēt arī slēpto priekšvēlēšanu aģitāciju un noteikt tās aizliegumu, atrunāt, ka, tāpat kā sabiedriskajās raidorganizācijās, arī komercraidorganizācijās deputāta kandidāts nedrīkst vadīt raidījumus un gatavot intervijas, bet, lai ierobežotu administratīvo resursu izmantošanu politiķu popularizēšanai, aicina izvērtēt jautājumu par ierobežojumu noteikšanu pašvaldību finansēto preses izdevumu izdošanai priekšvēlēšanu periodā, nosakot, ka tajos ir aizliegtas intervijas ar deputāta kandidātiem, vai arī 30 dienu pirms vēlēšanām vispār aizliegt izdot šādus preses izdevumus.
[…]


"Likumprojekts būtu jāiesniedz Saeimā normālā kvalitātē. Diemžēl mēs varam konstatēt to, ka ne reizi vien mēs saņemam tādus projektus, kurus ir gatavojušas dažādas ministrijas un kuri ir pamatīgi jāpārstrādā. To nevar atzīt par labu praksi. Ja tomēr Valsts kanceleja ir uzņēmusies likumprojektu atzinumu rakstīšanu un koordinēšanu, tad tas būtu jādara daudz pienācīgākā veidā," ziņu aģentūrai BNS norādījusi Muižniece.
Viņa pauda cerību, ka valdība pieliks visas pūles, lai šo jautājumu ātri un kvalitatīvi virzītu uz Saeimu. Muižniece neizslēdza, ka grozījumus Krimināllikumā varētu pieņemt līdz Saeimas vēlēšanām, piebilstot, ka tas atkarīgs no sagatavotā likumprojekta kvalitātes.
"Pārkāpumi, kas attiecas uz partiju finansēšanu, jau ir ļoti plaši iekļauti administratīvo pārkāpumu kodeksā, un arī atsevišķi pārkāpumi ir kriminalizēti. Ja mēs mainām koncepciju, vairāk virzoties uz sodu kriminalizēšanu, tad tādā gadījumā ir jāgroza arī administratīvo pārkāpumu kodekss, un šeit ir jāgatavo projekti kopā, kas diemžēl no valdības vēl nav saņemti," paskaidroja Muižniece.
Viņa klāstīja, ka valdības iesniegtais priekšlikums ir "kaut kad pirms pieciem gadiem gatavots un diemžēl nav pat aktualizēts šo gadu laikā".

Ivetas Kažokas, Providus pētnieces komentārs: droši vien vērts atgādināt dažas lietas: 1) Šie grozījumi Krimināllikumā nav "koncepcijas maiņa", bet gan Ivara Godmaņa premjerēšanas laikā virzīto partiju finanšu sankciju "paketes daļa" (tika virzīti kopā ar grozījumiem administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK)). Toreiz Godmanis Krimināllikuma grozījumus nevirzīja uz Saeimu, aizbildinoties, ka no sākuma jāpaskatās, vai Saeima atbalstīs grozījumus APK. Pēc ilgas vilcināšanās Saeima tos atbalstīja. Man nudien nav skaidrs, uz kādiem grozījumiem APK V.Muižniece VĒL gaida. 2) Nesaprotu, kur Muižniece redz likumprojekta kvalitātes problēmu. Tie tika izstrādāti, lai vērstos pret partiju "melno kašu" problēmu un šī problēma joprojām ir aktuāla. Jā, MK vēl aizvien "marinē" likumprojektus, kas būtu vērsti uz valsts finansējuma piešķiršanu politiskajām partijām un tiem "paketē" līdzi nāks arī grozījumi APK un, iespējams, Krimināllikumā, bet tie ir saturiski gluži kas cits. 3) Ja Saeimā iesniegts likumprojekts ir papildināms, tad to gluži labi var izdarīt arī atbildīgā Saeimas komisija. Galu galā viņiem par to algu maksā.


  • Interneta portāls tvnet.lv aptaujājis politologu Jāni Ikstenu un sociologu Arni Kaktiņu, jautājot, vai valsts finansējums partijām mainītu pašreizējo oligarhu ietekmi. Ikstena viedoklis: "Uzskatu, ka publiskais finansējums oligarhu ietekmi uz partijām nemazinātu. Tas, ko valdība izdarīja ar KNAB priekšlikumiem, bija izvarošana. No šiem priekšlikumiem viņi paņēma tikai to, kas šīm partijām šķita izdevīgs, – tas ir valsts finansējums. Stingrāka kontrole par partiju finansējumu un kampaņu ierobežojumi ir palikuši ārpus iekavām, un līdz ar to pats par sevi šis valstiskais finansējums neko neatrisinās." Kaktiņa viedoklis: Piekrītu Dombrovska nostājai par to, ka valsts finansējums mazinātu partiju atkarību no oligarhiem. Bez šaubām, ja nauda nenāktu no vienām, otrām, trešajām privātpersonām, bet gan valsts kases, bez šaubām, partijas kļūtu vairāk atkarīgas no publiskā sektora."

  • BNS 30.janvāra informācija liecina, ka valdība gatavojas 2.februāra sēdē beidzot izskatīt likumprojektu, kas paredz pēc vēlēšanām beidzot uzsākt partiju finansēšanu no valsts budžeta.

Janvāris


  • 31.janvārī LNT vēstīja par to, kā Eiropas Parlamenta deputātiem piešķirtais finansējums "ieplūst" Latvijas partiju politikā - partiju darbības nodrošināšanās. Tās ir visai ievērojamas naudas summas (skat.pārstāstu tvnet.lv:

"Eiroparlamentārieši strādā galvenokārt Briselē. Taču viņiem ir tiesības uzturēt savu biroju arī Rīgā. Papildus dažādām kompensācijām, piemaksām un gandrīz sešus tūkstošus eiro lielajai mēnešalgai, sava biroja uzturēšanai Rīgā eiroparlamentārieši var tērēt līdz 4300 eiro mēnesī."

Interesantākā informācija: 1) Aleksandrs Mirskis apmeties Zaķusalā. Tieši kur, viņa palīdze atsakās precizēt, jo uzskata, ka deputātam būtu iebildumi pret šādu ziņu izpaušanu. 2) Četru eiroparlamentāriešu darba telpas atrodas tieši viņu partiju birojos (Ždanoka, Zīle, Kalniete, Vaidere) 3) Gan Zīle, gan PS atteicās atklāt īres maksu (Zīle bez motivācijas, PS - aizbildinoties ar apsaimniekotāju nostāju). Ždanokas kabinets tiekot īrēts par 100 latiem mēnesī. 4)KNAB: šādas finanses nevar uzskatīt par aizliegtu ārvalstu finansējumu, taču katra konkrētā situācijā vērtējama atsevišķi.

Eiropas Parlamenta deputātu tēriņu slepenība ir nopietna problēma -iepriekšējā EP sasaukuma laikā bijuši vairāki mēģinājumi iniciēt grozījumus pastāvošajā regulējumā (nosakot pienākumus deputātiem atskaitīties, nosakot sodus par pārkāpumiem u.tml.), taču tie beigušies bez rezultātiem. Arī Latvijas Eiropas parlamentāriešu vairākums balsojis pret šīm izmaiņām. Lielbritānijas organizācija Open Europe pirms 2009.gada vēlēšanām publicēja EP deputātu (t.sk. no Latvijas) balsojumus par šiem jautājumiem. Skat.svarīgāko balsojumu apkopojumu.


  • 29.janvārī jaundibināmā partiju apvienība "Vienotība" paziņoja par saviem ierosinājumiem stingrākai partiju priekšvēlēšanu izdevumu kontrolei. Apvienība ierosina arī atjaunot diskusiju par politisko reklāmu aizliegšanu elektroniskajos medijos.

  • 29.janvārī laikrakstā Telegraf atrodams raksts par augstajiem partiju priekšvēlēšanu tēriņu "griestiem". KNAB apstiprinājis, ka partijas, kuras piedalīsies vēlēšanās visos 5 apgabalos, šim nolūkam (uz reklāmām, pastu un labdarību) varēs tērēt 571 211 latus. Rakstā analizēta tik augstu priekšvēlēšanu tēriņu "griestu" ietekme. Komentārus snieguši arī divi politiķi - Augusts Brigmanis (ZZS), kas apgalvoja, ka ZZS tik lielas summas netērēšot, un Vents Armands Krauklis (TP), kas uzskata, ka tēriņu "griesti" esot populisms un dārga kampaņa bez idejas nedodot rezultātu. TP Rīgas kampaņa esot tam piemērs - bijusi dārga, bet bez rezultātiem.

  • Raidījuma Kas Notiek Latvijā? mājas lapā ir atrodams fragments no intervijas ar A.Šķēli par atbildību par 2006.gada pozitīvisma kampaņu. Šķēle uzskata, ka TP 2006.gadā nepārkāpa partiju finansēšanas un aģitācijas likumus: "Partiju finansēšanas likuma kontekstā tā nebija kampaņa. Tas bija kampaņas laikā pausts trešās personas publisks viedoklis […] Es būtu bijis priecīgs, ja nebūtu radušās pēc tam nekādas kolīzijas. Ja tur nebūtu bijuši pietuvināti viens vai otrs varbūt ar TP valdi saistīts cilvēks. […] Droši vien ja būs jāmaksā, tad būs jāmaksā."

  • Diena.lv raksta, ka īso noilguma termiņu dēļ (4 mēneši) Priekules novada Bunkas pārvaldnieks Edgars Dargužis ir izmucis no soda par priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumiem pirms 2009.gada pašvaldību vēlēšanām:

KNAB piekrīt, ka tā ir problēma, kas būtu jārisina. «Arī ārvalstu eksperti ieteikuši Latvijai pārskatīt noilguma periodu saistībā ar partiju finansēšanas noteikumu pārkāpumiem, jo visas partijas gada pārskatus par savu finansiālo darbību iesniedz KNAB līdz nākamā gada 31.martam un birojam to pārbaudei tiek dots gada termiņš. Kaut gan šiem pārkāpumiem noilgums ir viens gads, eksperti atzinuši, kas tas ir pārāk īss, ņemot vērā šādu pārkāpumu sarežģītību un grūtības to izmeklēšanā,» skaidro A.Vitenburgs.


  • 27.janvārī laikraksta Diena komentētāja Madara Fridrihsone uzrakstīja komentāru par vilcināšanos apstiprināt likumus, kas ļautu sākt partiju finansēšanu no valsts budžeta. Komentārā atrodami interesanti fakti par šī likumprojekta gaitu:

"Likumprojekts, kuru pieņemt ierosināja Mareka Segliņa (TP) vadītā Tieslietu ministrija, paredzēja, ka valsts finansējumu — 50 santīmu gadā par katru Saeimas vēlēšanās saņemto vēlētāja balsi — varēs saņemt tikai tās politiskās partijas, par kurām 11.Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vismaz 2% vēlētāju. Jau minētajā Ministru kabineta komitejas sēdē atbilstoši premjera Valda Dombrovska (Jaunais laiks) priekšlikumam likuma spēkā stāšanās termiņš tika mainīts, paredzot, ka uz valsts finansējumu varēs pretendēt partijas, kuras 2 % vai vairāk vēlētāju balsu saņēmušas jau šoruden notiekošajās 10.Saeimas vēlēšanās. Turklāt zīmīgi, ka par likuma pieņemšanas "iespējami negatīvo" ietekmi uz valsts budžetu 2011.gadā vairāk uztraucās ZZS pārstāvošais labklājības ministrs Uldis Augulis, nevis Finanšu ministrijas pārstāvji, kuri ir atbildīgi par valsts budžeta veidošanu."

Komentārā savilktas paralēles ar 2001.gadu, kad līdzīgs likumprojekts tika "iestrēdzināts" MK (Andra Bērziņa premjerēšanas laikā). Komentētāja secina, ka:

Diskusijas par politisko partiju finansēšanu no valsts budžeta Latvijā norit jau vairāk nekā desmit gadu. Aizbildinājumi ar to, ka "sabiedrība vēl nav gatava", vairs nedrīkst kalpot par attaisnojumu politisko partiju atkarībai no dažkārt apšaubāmas izcelsmes sponsoru naudas.


  • 26.janvāra Telegraf (atbilstoši Lursoft datiem; links uz rakstu internetā nav atrodams) rakstā "Политиков спасли «потолки»" nopublicēti datumi tiesas procesiem par 2006.gada "pārtēriņiem" un citiem pārkāpumiem. TP apelācijas sūdzība nozīmēta uz 2010.gada 2.novembri. ZZS - 2010.gada 16.jūniju. Dzimtene - 2011.gada 12.janvārī. SC - 2010.gada 21.septembrī. Rakstā citēts arī KNAB priekšnieks N.Vilnītis, kurš uzskata, ka uz 2010.gada kampaņu ticama ir plašāka administratīvo resursu izmantošana. Par šādiem gadījumiem KNAB ziņojot konkurējošās partijas.

  • 26.janvārī Latvijas Avīzes žurnālists Ģirts Zvirbulis painteresējās KNAB, vai ir iespējams ierobežot to partiju iespējas piedalīties vēlēšanās, pret kurām ierosināta administratīvā lieta (domājot par TP tiesāšanos par 1 miljonu lielo naudas sodu par pārkāpumiem 2006.gada vēlēšanās). KNAB viedoklis bijis noraidošs:

KNAB pārstāvis Andris Vitenburgs pastāstīja, ka birojs neuzskata par nepieciešamu ieviest kādus ierobežojumus partijām, pret kurām ierosināta administratīvā lieta. "Mūsu eksperti ir analizējuši dažādu Eiropas valstu pieredzi, un nekur nav šādu ierobežojumu," teica Vitenburgs. Viņš gan pieļāva, ka tad, kad stāsies spēkā norma par valsts finansējumu partijām, šos līdzekļus varētu liegt politiskajiem spēkiem, kuru finanšu darbībā konstatētas nelikumības. Pagaidām gan doma par valsts finansējumu partijām ir tikai idejas statusā, tā ka TP tuvākajās vēlēšanās nedraud nekādi ierobežojumi.


Termiņiem ir jābūt saprātīgiem, un šajos gadījumos, kad vēlēšanu pārtēriņu lietas tiks izskatītas tikai pēc nākamajām vēlēšanām, tie tādi nav. Četrus gadus jautājums nav ticis skatīts pēc būtības, un situācija ir kļuvusi absurda. Politiķiem rodas visatļautības sajūta. Citās valstīs ir noteikti īsi termiņi, kuros jāizskata visi ar vēlēšanām saistītie strīdus jautājumi. Šādu praksi vajadzētu pārņemt.


  • 2010.gada 25.janvārī notika Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) preses konference, kurā tika sniegta informācija par konstatētajiem partiju finansēšanas noteikumu pārkāpumiem pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņā 2009.gadā un veiktajiem pasākumiem atklāto pārkāpumu novēršanai. Ļoti nopietni pārkāpumi konstatēti netika (skat. pārskats skanētā formā). No lielajām partijām TP iztērēja 96%, LPP/LC 97%, TB/LNNK 88% no atļautajām summām uz politiskajām reklāmām. Visas partijas kopā 2009.gada vēlēšanām iztērēja 3 780 906 latus. Vislielākās nepatikšanas draud Pilsoniskajai savienībai par ES naudas izmantošanu kampaņā (skat.aprakstu portālā politika.lv) - proti, aptuveni 12 975 latu sods. Reaģējot uz šo preses konferenci, Sanita Jemberga no portāla Cita Diena uzrakstīja komentāru:

"[…] KNAB priekšnieka vietnieks Alvis Vilks atklāti atzīst, ka izdevumu griesti ir neadekvāti augsti, taču priekšvēlēšanu gadā ir maz cerību, ka deputāti piekritīs kaut ko mainīt. Kopš rudens Saeimas komisijas plauktos iestrēguši gan likuma grozījumi, kas priekšvēlēšanu tēriņos iekļauj vairāk lietu, gan kriminalizē partiju melnās kases. Nekas nenotiek. […] Partijas vēlme sevi reklamēt ir tikpat dabiska kā cilvēka vēlme ēst. Taču būtu normāli, ja arī to izdevumi pietuvinātos ekonomiskajai realitātei un likumā priekšvēlēšanu tēriņu griesti tiktu samazināti."

Laikrakstā NRA Lienes Barisas rakstā Iegrožo priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpējus atrodams Pilsoniskās Savienības komentārs:

Tagad Pilsoniskās savienības līderis Ģirts Valdis Kristovskis sarunā ar Neatkarīgo atzina, ka partija informāciju un konstatētā pārkāpuma skaidrojumu no KNAB vēl nav saņēmusi, taču partija ievērojot likumus un, ja kļūda, kā norādīja Ģ. V. Kristovskis, priekšvēlēšanu laikā tiešām esot pieļauta, partija to būtu gatava labot. Taču tas vēl jāizvērtē.

Šajā rakstā ir arī pārstāsts par KNAB ierosinātajām izmaiņām partiju finanšu un priekšvēlēšanu aģitācijas regulējumā:

KNAB priekšnieka vietnieks Alvis Vilks atzina, ka griestus noteikti vajadzētu samazināt. […] Tāpat KNAB ieskatā precīzi jādefinē slēptās aģitācijas jēdziens, jo pašlaik daudzos gadījumos, kur ir skaidra slēptās reklāmas klātbūtne, to esot grūti pierādīt. KNAB ar savu iniciatīvu labot likumus Saeimā vērsās jau pērnā gada rudenī, taču parlamentārieši ar likuma grozījumu izstrādāšanu nesteidz, kas liek šaubīties, ka līdz 10. Saeimas vēlēšanām nepilnības sakārtos. Lai to varētu attiecināt jau uz gaidāmajām vēlēšanām, grozījumus būtu jāpaspēj pieņemt līdz jūnijam, kad oficiāli sāksies priekšvēlēšanu periods.

Laikrakstā Diena 26.janvārī Vita Dreijere arī apraksta KNAB atklājumus un secinājumu, ka partijām atļautie priekšvēlu tēriņu "griesti" ir pārmērīgi:

Vai tas nozīmē, ka partijas tiešām cenšas iekļauties likuma rāmjos vai drīzāk tēriņu limiti tik lieli, ka tos gluži vienkārši nav iespējams pārsniegt? "Noteikti otrais variants," pārliecināts KNAB priekšnieka vietnieks Alvis Vilks. Viņaprāt, lielu lomu nospēlējusi šābrīža ekonomiskā situācija un partiju iespējas piepildīt savas kases, kā arī ļoti augstie priekšvēlēšanu tēriņu griesti.[…] I.Kažokai ir vēl divi skaidrojumi, kāpēc partijām pērn kopumā izdevies iekļauties likuma rāmjos. Viens no tiem ir kampaņu decentralizācija, jo pašvaldību vēlēšanu gadījumā lielajām partijām balsis grūti piesaistīt ar reklāmas rullīšiem nacionālajos televīzijas kanālos. Otrs iemesls — pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās "spēle ir par mazāk kārdinošiem kumosiņiem". KNAB priekšnieks Normunds Vilnītis gan pauž cerību, ka partiju pārkāpumi maznozīmīgi nav bijuši tikai tāpēc, ka šo vēlēšanu kampaņu likmes ir mazākas nekā Saeimas vēlēšanās. Taču arī viņš nenoliedz, ka tēriņu griesti "tiešām ir ļoti augsti".

Šajā rakstā arī apskatīta slēpto politisko reklāmu problēma, kā arī nepieciešamība uzlabot regulējumu pirms 2010.gada vēlēšanām. Iztaujāts Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdis Oskars Spurdziņš - "Par lietām, kā tehniski palīdzēt KNAB, piemēram, nosakot skaidrāku interneta vides regulējumu, deputāti diskutēšot, tomēr par plašākiem jautājumiem, kā tēriņu griestiem, O.Spurdziņš izteikties vairās."

TVNET/LNT ziņā par šo konferenci stāstīts arī par KNAB problēmām atklāt slēptās reklāmas:

Inga Soloveja, KNAB Politisko organizāciju finansēšanas kontroles nodaļas vadītāja: "Mēs bieži saskaramies ar slēptās reklāmas pazīmēm, bet nevaram tieši pierādīt, ka par konkrēto rakstu būtu samaksāts, pazīmes ir, bet pierādīt nevaram…"


  • 25.janvāra preses konferencē KNAB pārstāvis Alvis Vilks arī atklāja, kādus priekšlikumus 2010.gada rudenī KNAB iesniedzis Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, lai uz 2010.gada vēlēšanām labotu priekšvēlēšanu regulējuma nepilnības. Proti, KNAB piedāvāja paplašināt partiju tēriņu "griestos" iekļautās izdevumu kategorijas (lai tās attiektos ne tikai uz izdevumiem reklāmām un pastam), kā arī pienākumu partijām KNAB savlaicīgi ziņot par noslēgtajiem vides un interneta reklāmas līgumiem (lai KNAB būtu lielākas iespējas vēl pirms vēlēšanu dienas konstatēt partijas pārtēriņu).

  • 25.janvārī LNT intervēja Alvi Vilku, KNAB vadītāju vietnieku. Interesantākā informācija: KNAB tomēr nodala tās trešo personu kampaņas, kas ir saistītas ar partijām (un tādējādi ieskaita šos izdevumus partiju izdevumu limitos), no tām kampaņām, kas ir nesaistītas ar partijām.

  • Kanādas politisko partiju valsts finansēšanas sistēmas vērtējums (ļoti kritisks - uzskatot, ka partijām finansējums ir tik liels, ka tās atrodas permanentas kampaņas situācijā) no Tom Flanagan un David Coletto. Tajā ietverts ļoti interesants ASV taxpayer check-off sistēmas apskats (kad nodokļu maksātājs var savā nodokļu deklarācijā ielikt ķeksīti, lai atdotu 3 dolārus prezidenta priekšvēlēšanu kampaņas fondam. Raksti par šo ziņojumu: National Post; The Globe and Mail. Pētnieki nonāk pie secinājuma, ka šī sistēma Kanādai nav labi piemērota:

It is difficult to say what this experience implies for Canada. One interpretation is that these
programs simply yield small amounts of money — all U.S. programs taken together, both state
and federal, generate less than US$100 million annually. A single, highly publicized Canadian
federal program, with no competition from provincial programs, might do better than its U.S.
counterparts; but even incorporating all possible lessons from the U.S. experience, a Canadian
program likely would provide less (perhaps substantially less) than $10 million a year, compared
with roughly $27 million paid out annually under the current quarterly allowance system.
Ziņojumā izvērtēta ir arī ietekme nodokļu atlaidēm par ziedojumiem partijām:
> But practical experience has taught Canadian political fundraisers that tax credits are crucial for
> stimulating small donations but that they are not so important at the upper end: individuals who
> can afford to give $5,000 to a political party are not motivated primarily by the prospect of a
> tax credit.
Pētnieki arī norāda, cik svarīgi partiju finanšu jautājumos ir panākt konsensu:
> Whatever strategy is adopted, it should be undertaken by all-party consensus, which is the
> older Canadian tradition of dealing with legislation on political party funding. When the
> Liberals decided to push ahead with Bill C-24 over the objections of the Canadian Alliance and
> Progressive Conservatives, they inaugurated a still-growing tendency to treat the issue in
> partisan terms. In turn, the Conservatives’ Accountability Act arguably was punitive for the
> Liberals, even though all parties ultimately approved it. Prime Minister Harper’s attempt to
> abolish the quarterly allowances in fall 2008 ignited a political firestorm that almost caused his
> government to fall. If there is to be further reform, it would be best to depoliticize the issue by
> bringing forward a packag of moderate measures that could command wide support.


  • 23.janvārī NYTimes ziņoja, ka 40 uzņēmumu vadītāji vērsušies ASV Kongresā ar ierosinājumu sākt finansēt priekšvēlēšanu kampaņas no valsts budžeta, jo kandidāti pārāk daudz laika pavada finansējuma meklējumos

  • 21.janvārī ASV Augstākā Tiesa atzina par antikonstitucionālu aizliegumu juridiskajām personām (korporācijām) tērēt naudu priekšvēlēšanu kampaņām. 5 tiesneši balsoja par šo lēmumu, 4 bija pret. Sprieduma pilnais teksts un tiesnešu atsevišķās domas atrodamas šeit. Drīzumā arī šajā lapā ārvalstu tiesu prakses sadaļā būs atrodams svarīgāko tēžu konspekts. Šobrīd vienīgā starptautisko organizāciju reakcija: EDSO pārstāvja Janez Lenarcic kritika:

The head of its office that monitors democratic practices says the ruling effectively lifting limits on election spending by corporations and unions "threatens to further marginalize candidates without strong financial backing or extensive personal resources."

Sprieduma atspoguļojums atrodams šajās lapās, atbalsta komentāri šeit un kritika šajā sadaļā


  • Sabiedrisko attiecību darbinieku interneta portālā 7guru.lv reklāmas aģentūra MOOZ! par savu 2009.gada veiksmīgāko kampaņu atzina priekšvēlēšanu aģitācijas kampaņu "Šlesers Rīgai!". Interesanti citāti no pašreklāmas teksta: "Visu kampaņas aktivitāšu pamatā bija vēlme un nepieciešamība katru dienu parādīties ziņās. Kaut vai ar niecīgu komentāru, bet noteikti būt presē un televīzijā. Tāpēc mums nācās daudz riskēt un bieži iet uz visu banku […] Tieši šī kampaņa bija visvērienīgākā un apjomīgākā no MOOZ! izstrādātajām kampaņām, kā arī viena no veiksmīgākajām."

  • 2010.gada 20.janvārī Providus saņēma Tieslietu ministrijas skaidrojumu par 2009.gada pavasarī izstrādāto grozījumu priekšvēlēšanu aģitācijas likumos (kas būtu pastiprinājuši KNAB kontroles iespējas un noteikuši 2 stundu politiskās reklāmas raidlaika ierobežojumus) likteni. Ministrija aizkavēšanos skaidro ar 2009.gada janvārī Saeimas pieņemtajiem grozījumiem šajos likumos, kas daļēji izstrādātās normas dublējot [I.K. - TM darba grupa izstrādāja šos grozījumus PĒC janvāra grozījumiem un izstrādes laikā īpaši tika domāts par to, lai tie nedublētos, tādēļ šis skaidrojums neizskatās ticams]. TM raksta: "2009.gada 15.janvārī Saeimā tika pieņemti grozījumi likumā "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām" un likumā "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām", kas daļēji dublē Likumprojektos izstrādātās tiesību normas. Lai aktualizētu Likumprojektus atbilstoši izdarītajiem grozījumiem normatīvajos aktos, kas regulē politisko partiju darbību un priekšvēlēšanu aģitāciju, Tieslietu ministrija tos atsauca. Par Likumprojektu turpmāko virzību tiks lemts pēc attiecīgu precizējumu izdarīšanas tajos."

  • Tieslietu ministrijas 14.janvārī nosūtītajā atbildē ir beidzot arī atrodams skaidrojums, kas notiek ar TM darba grupas izstrādātajām ētikas vadlīnijām valsts pārvaldes un pašvaldību amatpersonām, kuras iesaistās politiskajā darbībā. TM skaidrojums: "Tieslietu ministrija ar novēlošanos saņēma ministriju priekšlikumus Vadlīniju projekta pilnveidošanai, turklāt sniegtie priekšlikumi ir savstarpēji pretrunīgi, tāpēc Tieslietu ministrija izvērtē tos un iespēju robežās Vadlīniju projektu atbilstoši precizē, samērojot priekšlikumus ar Politisko partiju finansēšanas koncepcijā noteikto vadlīniju mērķi." Janvāra beigās Providus nosūtīs Tieslietu ministrijai lūgumu šos iesniegtos priekšlikumus publiskot.

  • Tieslietu ministrija savā 14.janvāra vēstulē Providus informē, ka "tuvākajā laikā izskatīšanai Ministru kabineta sēdē tiks iesniegts likumprojekts "Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā." (I.K. - šie [likuma grozījumi ļaus piešķirt partijām valsts finansējumu)

  • 19.janvārī, atbildot uz Providus informācijas pieprasījumu, Administratīvā Apgabaltiesa atsūtīja 2009.gada 30.novembra spriedumu Tautas partijas vēlēšanu pārtēriņa lietā (norakstā dzēsta visa informācija, kuras dēļ sēde bija slēgta, - lielākoties summas, kādas SIA nosaukums, kādas biedrības nosaukums un vesela tēze). Tiesa atzinusi par likumīgu KNAB TP uzlikto pienākumu atmaksāt nelikumīgos ziedojumus Ls 791 510,50 apmērā un "pārtēriņa"summu - 235 856,17 latus). Drīzumā sadaļā Latvijas tiesu prakse parādīsies galvenās tēzes.

  • 15.janvāra Telegraf atrodams raksts par apburto loku ar partiju finansēšanas un priekšvēlēšanu aģitācijas likumu izmaiņām. Interesantākais jaunums: Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Oskars Spurdziņš sola noteikti janvārī sākt izskatīt nepieciešamās likumu izmaiņas:

По словам Андриса Витенбургса, есть и третий пакет предложений, которые KNAB разработал после выборов в самоуправления. Нововведения не так серьезны, однако болезненны. К примеру, лимит трат на предвыборную агитацию — на данный момент в них не включены ни административные расходы, ни расходы на изготовление рекламы. Между тем, на эти цели партии тратят от 20 до 38% бюджета. KNAB предлагает лимитировать и эти расходы. Кроме того, борцы с коррупцией ратуют за ограничение скрытой рекламы. Все эти предложения были отправлены в Комиссию Сейма по госуправлению, которая, судя по всему, про них забыла. «Нет смысла обсуждать эти предложения, пока они не прошли обсуждения внутри партий. Мы раздали партиям предложения, но они до сих пор молчат, — говорит Телеграфу глава комиссии Оскар Спурдзиньш. — Но в январе обязательно вернемся к этому вопросу».


  • 13.janvārī Providus saņēma Saeimas Juridiskās komisijas atbildi uz 2009.gada iesniegumu, kurā komisija tika lūgta izskaidrot, kādēļ tā joprojām nav iesniegusi izskatīšanai pirmajā lasījumā 2009.gada 9.jūnijā MK iesniegtos grozījumus Krimināllikumā, ar kuriem tiktu kriminalizēti pārkāpumi politisko partiju finansēšanas jomā. Saeimas komisija atrakstīja, ka "Ministru kabinets šobrīd aktīvi strādā pie partiju finansēšanas sistēmas pilnveidošanas un šis darbs jau ir noslēguma fāzē. Komisija uzskata, ka jautājumi, kas saistīti ar partiju finansēšanu, ir jāskata kompleksi un saskaņoti." Atbilde ir dīvaina divu iemeslu dēļ: 1) darbs MK pie partiju finansēšanas sistēmas pilnveidošanās beidzās 2009.gada pavasarī, kad TM darba grupa iesniedza MK savus izstrādātos priekšlikumus valsts finansējuma ieviešanai un ar to saistītajām izmaiņām. Šie grozījumi tā arī nav nonākuši MK darba kārtībā. Nekāds cits darbs pie "sistēmas pilnveidošanas" starplaikā nav noticis. 2) Grozījumiem Krimināllikumā nav nekāda sakara ar MK ietvaros izstrādājamiem likumprojektiem visas partiju finansēšanas sistēmas maiņai (tos var skatīt atsevišķi citu no cita).

  • KNAB ziņojums par pārkāpumiem 2009.gada pašvaldību vēlēšanu kampaņā varētu būt 2010.gada janvāra beigās (pēdējā vai priekšpēdējā nedēļā). 2009.gada septembrī Providus kampaņas monitoringa gala ziņojumā norādīja uz vairākām nesakritībām starp partiju deklarācijām un aprēķinātajām politiskās reklāmas cenām.

  • Iveta Kažoka portālā politika.lv ir publicējusi rakstu par to, kā 2009.gada 23.decembrī spēkā stājušies grozījumi Krimināllikumā kriminalizē arī slēptās politiskās reklāmas.

  • 10.janvāra LTV raidījumā "De Facto" viens sižets bija veltīts Latvijai izplatītai parādībai, kad valsts uzņēmumi (konkrētajā gadījumā "Latvijas Valsts meži") ziedo ar politiķiem saistītām sporta organizācijām. Lēmumus ziedot gandrīz miljonu sportam pieņēmusi Zemkopības ministrijas vadība.

  • 8.janvārī LTV Raidījumā " Preses klubs" tika intervēti trīs Latvijas polittehnologi - Jurģis Liepnieks, Mārcis Bendiks un Georgs Lancmanis. Svarīgākās atziņas: 1) Lancmanim par LPP/LC kampaņas veidošanu nemaksājot, viņš strādājot, jo "patīk darbs" . Taču nenoliedz, ka atrašanās Šlesera komandā dod zināmu labumu; 2) Viens no iztaujātājiem - Māris Zanders atzina, ka šis gads būšot ļoti smags žurnālistiem mediju finanšu dēļ: "Kā partijas ar naudām nāks, tā mediju vadītāji pateiks, ko mēs kritizēsim un ko nē." (vēlāk paužot cerību, ka žurnālistiem izdosies kaut kā uz to reaģēt). Mārcis Bendiks izteicās, ka no partiju kampaņu veidotāju puses būtu ļoti savādi neievērot šo situāciju mediju tirgū (pielīdzinot medijus nepaēdušiem kaķēniem.) Raidījuma ietvaros organizētajā skatītāju aptaujā par faktoriem, kas visvairāk ietekmē vēlēšanu rezultātus, ar nomācošu balsu vairākumu par galveno tika atzīta sponsoru nauda.

  • 6.janvāra "Dienas Bizness" informē, ka Raimonds Štālbergs, liecinieks Rīgas Domes kukuļošanas skandāla lietā, tiesā stāstījis par Tautas partijas saistību ar 1 miljona eiro izspiešanu par izdevīgu zonējuma maiņu. Lūk, ko raksta Dienas Bizness:

Viņš stāstīja, ka, 2005. gadā konsultējoties ar tā brīža Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora vietnieku Pēteri Stranci, lai uzzinātu, vai pastāv iespēja palielināt apbūves blīvumu īpašumiem Rusova ielā 1 un 1c, neizstrādājot detālplānojumu, kas aizņemtu pusotru līdz trīs gadus, un saņēmis atbildi, ka par simbolisku samaksu tobrīd topošajā pilsētas attīstības plānā 2006. – 2018. gadam varētu iestrādāt vēlamo jauktas apbūves zonējumu. Šī simboliskā samaksa bijis 1 milj. eiro, ko, kā esot izteicies P. Strancis, maksājot katra persona, kas vēloties panākt jauktas apbūves teritorijas iedalīšanu un to esot akceptējusi Tautas partija (TP).


  • Iznācis pārskats par tautas attīstību 2008/2009. Tur atrodama interesanta statistika (balstīta uz sabiedriskās domas aptauju) par partiju biedru skaitu (ap 1,3% no Latvijas iedzīvotājiem). Partijām naudu esat atvēlējušu 0,9%. Pārskata rekomendācijās ieteikts veikt partiju sistēmas sanāciju "ar likumiskiem līdzekļiem iespējami samazinot lielo ziedotāju ietekmi uz partijām, kā arī elektroniskajos medijos pieļauto reklāmas apjomu vēlēšanu kampaņās." (31.lpp.), kā arī uzsvērts, ka jāpilnveido "priekšvēlēšanu aģitācijas regulējums, lai mazinātu partiju rīcībā esošo finansu resursu ietekmi uz vēlēšanu rezultātiem." (79.lpp.)

  • Times apraksts par Lielbritānijas partiju finanšu grūtībām neilgi pirms vēlēšanām. Leiboristiem pēc vēlēšanām draudot bankrots. Uz šī gada vēlēšanām Konservatīvie plāno tērēt aptuveni trīs reizes vairāk nekā Leiboristi.

  • Īss pārskats par digitālo politisko mārketingu 2009.gadā: ASV politisko konsultantu aptauja

  • 5.janvārī NRA Lienes Barisas rakstā apkopoti skaitļi par Saeimas deputātu algām un piemaksām: pamatalga 986 lati; piemaksas par katru apmeklēto sēdi - 18 lati (vidēji uz deputātu mēnesī 340 lati); sakaru izdevumu kompensācija - 54 lati; reprezentācijas izdevumu kompensācija - 135 lati; transporta kompensācija - līdz 179 latiem; dzīvokļu īres kompensācija tiem deputātiem, kas nedzīvo Rīgā - līdz 388 latiem.

  • 4.janvārī beidzas termiņš līdz kuram Saeima pieņem priekšlikumus otrajam lasījumam grozījumiem likumā "Par tautas nobalsošanu un likumprojektu ierosināšanu." Šie grozījumi skar arī referendumu kampaņas regulējuma jautājumus: nosacījumus politiskajām partijām un visiem citiem, kas vēlas, piemēram, pirms vēlēšanām izvietot politiskās reklāmas. Providus aizsūtīja Saeimas Juridiskajai komisijas savu viedokli par nepieciešamajiem pilnveidojumiem referendumu kampaņu regulējumam, brīdinot par problēmām, kas var rasties, ja vienlaikus sakritīs gan referendumu, gan vēlēšanu kampaņas.

  • Raksts par politiskās reklāmas aizliegumu Maltā - tas attiecoties arī uz atsevišķām sociāla rakstura reklāmām. Plašāks materiāls par partiju finansēšanas problēmām Maltā, reaģējot uz GRECO rekomendācijām.

Iepriekšējās Saeimas vēlēšanas parādīja vairākas nepilnības gan priekšvēlēšanu aģitācijas, gan politisko partiju finansēšanas kārtībā. Daži trūkumi ir novērsti, taču viss vēl nav padarīts. Tuvojoties Saeimas vēlēšanām, mums joprojām nav skaidrības par iepriekšējo vēlēšanu kampaņu pārkāpumiem.

Tas, kā tiks atrisināti šie jautājumi, cik efektīva būs vēlēšanu procesa norises kontrole, cik šie procesi būs caurskatāmi un atbilstoši tiesību normām - tas noteiks, kādā valstī turpmāk dzīvosim.

Unless otherwise stated, the content of this page is licensed under Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 License