Igaunija

Jaunumi

(Informācijai: 1 latā ir aptuveni 22 Igaunijas kronas; 1 Igaunijas krona ir aptuveni 4-5 Latvijas santīmi)

2009.gada oktobris - decembris

11.12.2009. BBN ziņo, ka reklāmas aģentūra ir iesniegusi Igaunijas Centra partijas maksātnespējas pieteikumu par tās ilggadējiem parādiem. Līdzīgas pretenzijas ir arī citai Igaunijas reklāmas aģentūrai pret Reformu partijas deputātu Robertu Antropovu.

23.10.2009. Divi Igaunijas parlamenta deputāti apsūdzēti nelegāla kampaņas finansējuma pieņemšanā. Viens no viņiem 2008.gadā piekrita izmaksāt reklāmas aģentūrai Droom 600 000 EEK apmaiņā par to, ka pret viņu vairs netiks celtas prasības un strīds netiks publiskots. Otrs deputāts atteicās maksāt, un tādēļ aģentūra bankrotēja. Aģentūra nodeva Igaunijas laikraksta Äripäev četras mapes ar kampaņas dokumentāciju. Tiek arī atklātas " shēmas" kā uzņēmumi piedalījās kampaņu finansēšanā. 30.10.2009 Igaunijas mediji ziņoja, ka Igaunijas Drošības policija un prokuratūra nav atraduši šajā konfliktā noziedzīga nodarījuma sastāvu.

19.11.2009. Igaunijas parlaments apsver iespēju izveidot valsts iestādi, kas kontrolē partiju finansēšanu (tai skaitā, iespējams, nodarbosies ar preventīvo un izskaidrojošo darbu). Mērķis: palielināt partiju finanšu caurskatāmību. Šobrīd Igaunijā tādas iestdes nav - partijām ir vienkārši jāziņo par savām finansēm mēnesi pēc vēlēšanām. Tas rada aizdomas, ka iespējamie partiju finanšu pārkāpumi netiek pietiekami pārbaudīti.
Līdzīgas ieceres 2007.gadā un 2009.gada vasarā tika noraidītas. Galvenais atsevišķas iestādes izveides oponents: Igaunijas Tieslietu ministrija, kas uzskata, ka šādas iestādes funkcijas pārklāsies ar Centrālo Vēlēšanu komiteju, kurai jau ir pieredze partiju finanšu kontrolē.
Avots: Baltic Reports

2009.gada beigās Igaunijā atklātībā parādījās informācija, ka daļu no Igaunijas Reformu partijas 2007.gada pēcvēlēšanu ballītes izdevumiem ir segušas divas juridiskas personas (reklāmas uzņēmums Droom un partijas deputātes padomdevēja uzņēmums). Tas ir Igaunijas partiju finansēšanas noteikumu pārkāpums, kas ierobežo juridisko personu ziedojumus. Politiķi pārkāpumus noliedz.
Avots: Baltic Business News

23.10.2009 Igaunijā atklāta shēma kā politiķi saņem finansējumu no uzņēmumiem. Reklāmas aģentūra vēršas pie uzņēmuma, kas vēlas atbalstīt partiju. Šim uzņēmuma tiek izsniegta tāme par aģentūras pakalpojumiem, kurai ir uzpūstas cenas. Aģentūra tad šo finansējumu novirza politiķu priekšvēlēšanu kampaņai. Tādējādi tiek apiets aizliegums pieņemt ziedojumus no juridiskām personām un atklātībā neparādās ziedotāju vārdi. Šādu shēmu realizēja divi Igaunijas parlamenta deputāti.

09.10.2009 2009.gada trešajā kvartālā Igaunijas Reformu partijas budžets veidojās šādi: 2 837 179 EEK no ziedojumiem; 6 130 089 EEK valsts dotācijas; 12 750 EEK biedru naudas

2009.gada jūlijs - septembris

27.07.2009 BBN raksta par reklāmas aģentūras Droom bankrotu, vienlaicīgi atgādinot par iepriekšējā gada skandālu, kad Droom organizēja Jaanus Rahumägi, Reformu partijas kandidāta, kampaņu. Vēlēšanu gada beigās viņs bija paziņojis, ka kampaņa maksājusi 200 000 EEK, noklusējot par 600 000 EEK pārskaitījumu Droom.

16.07.2009. Igaunijas valdība ir noraidījusi trīs partiju priekšlikumu noteikt 5 miljonu EEK " griestus" pār partiju izdevumiem un detalizētāk atskaitīties par partiju izdevumiem. Galvenie iebildumi bija Tieslietu ministrijai, kas šobrīd izstrādā līdzīgu likumprojektu.

08.07.2009. Igaunijas partiju tēriņi Eiropas Parlamenta vēlēšanām: Sociāldemokrātu partija - 2 miljoni EEK, Pro Patria un Res Publica Savienība - 5,7 miljoni, Centra partija - 10 miljoni, Reformu partija - 5,1 miljoni un individuālais kandidāts Indrek Tarand 40 000 EEK.

2009.gada aprīlis - jūnijs

21.05.2009 Igaunijas mediji raksta, ka Siim Kallas, Eiropas Komisijas viceprezidents, iespējams, nelegāli piedalās Igaunijas priekšvēlēšanu kampaņā, aģitējot balsot par Reformu Partiju. Eiropas Komisijas ētikas kods liek šādas aktivitātes saskaņot ar Eiropas Komisijas prezidentu, kas nav izdarīts.

04.05.2009. BBN ziņo, ka Igaunijas Reformas partijai piesaistītais politikas fonds (Kodanikuhariduse fund) ir atteicies publiskot savu ziedotāju sarakstu. 8 gadu laikā fonds ir piesaistījis 7.3 miljonus EEK. Igaunijas Centra partijas fonds (Jüri Vilmsi SA) 2006.-2007.gadā ziedojumos savāca 5 miljonus EEK. Iepriekš Igaunijā ir bijušas diskusijas par nepieciešamību atklāt identitātes arī šādu fondu ziedotājiem. Rakstā apskatīti arī visai smieklīgi Igaunijas politiķu aizbildinājumi.

13.04.2009 2009.gada pirmajā kvartālā Centra partija ziedojumos ieguva 1,7 miljonus EEK, Reformu partija - 240 000, bet pārējās partijas - mazāk nekā 100 000 EEK.

2009.gada janvāris - marts

03.03.2009 Igaunijā strīds par to, vai uz politiskajām reklāmām attiecas vispārējais Reklāmas likums. Patērētāju aizsardzības padome bija saņēmusi vairākas sūdzības par Centra partijas reklāmām, tādēļ nolēma konsultēties ar Tieslietu ministriju.

18.02.2009. BBN informē, ka Igaunijas partijas nav ar mieru samazināt valsts finansējumu partijām. Tas šobrīd ir 90 miljoni EEK. Vienīgā partijas, kas atbalsta subsīdiju samazināšanu: Igaunijas Sociāldemokrātu partija. Uzņēmēji šādu attieksmi nosoda. Igaunijas partijas par valsts budžeta finansējuma apjomnu vienojās pirms diviem gadiem, un tas pašreizējā līmenī ir iesaldēts uz 4 gadiem.

Senākas ziņas

22.10.2008 Postimees raksta, ka nākamā gada vēlēšanām (Eiropas Parlaments 7.jūnijā un pašvaldības 18.oktobrī) Igaunijas partijas varētu iztērēt ap 100 miljoniem EEK.

09.12.2008 BBN ziņo, ka Tallinas pilsētplānošanas padome gatavojas apstiprināt detālplānojumu rajonam, kur Latvijas uzņēmējs Kirovs Lipmans gatavojas uzcelt augstceltni. Igaunijas prese raksta, ka Lipmana kontrolētais farmācijas uzņēmums " Tallinna Farmaatsiatehas" ir pārskaitījis miljonu EEK Centra partijas politiskajam fondam " Jüri Vilmsi Sihtkapital." Pastāv aizdomas, ka šis fonds (līdzīgi divām politiskām avīzēm - Kesknädal un Vesti Dnja) tiek izmantots, lai no biznesa iekasētu politiskos ziedojumus (partijām to aizliedz Igaunijas likumi). Šāda shēma ļauj izvairīties arī no ziedotāju publiskošanas. Igaunijas mediji par savām aizdomām bija rakstījuši arī agrāk.

08.10.2008 Igaunijas medijiem ir aizdomas, ka Igaunijas bizness slēpti finansē Centra partiju, ziedojot naudu tās politiskajiem fondiem. Piemēram, drošības pakalpojumu uzņēmums ESS grupa ziedoja miljonu EEK partijas nodibinājumam kā priekšapmaksu par reklāmām Centra partijas divās avīzēs. Šāda prakse ir dīvaina, jo parasti uzņēmēji Igaunijā par reklāmām maksājot pēc to publicēšanas. Vēl ir arī citi dīvaini apstākļi (piemēram, ka reklāmu publicēšana tika uz gadu atlikta).


Regulējums


Informācija ņemta no GRECO ziņojuma. Tas nozīmē, ka informācija ir par likumu tekstiem līdz 2007.gada beigām, kad GRECO viesojās Igaunijā

Likumi

Likumi, kas regulē partiju darbu un vēlēšanu finanses (angļu nosaukumi):
- Political Parties Act;
- Non-profit Associations Act (tik tālu, cik Partiju likums nenosaka īpašu regulējumu);
- Accounting Act;
- Parliamentary (“Riigikogu”) Election Act;
- Local Government Council Election Act;
- European Parliament Election Act.

Partiju darbības vispārējie nosacījumi

Igaunijas Politisko Partiju likums definē šīs organizācijas kā "Igaunijas pilsoņu brīvprātīgas apvienība, kas ir reģistrēta saskaņās ar šajā likumā noteikto procedūru un kuru mērķis ir paust tās biedru un atbalstītāju politiskās intereses, kā arī īstenot valsts un pašvaldību varu." Par partiju biedriem var būt arī Eiropas Savienības pilsoņi, kas pastāvīgi dzīvo Igaunijā (tas izriet arī no konstitūcijas). Lai iegūtu aktīvās juridiskās personas tiesības, partiju ir jāreģistrē rajonu (county) jeb vispārējās tiesvedības pirmās instances tiesās. Ja tās iesniegtie dokumenti atbilst likuma prasībām un partijā ir vismaz 1000 biedru, to var reģistrēt.
Igaunijas partiju sarakstu var aplūkot Internetā. 2009.gada beigās Igaunijā darbojās 13 politiskās partijas.
Vēlēšanās var piedalīties gan partijas, iesniedzot kandidātu sarakstus, gan neatkarīgi kandidāti, ja viņi ir reģistrējušies Nacionālajā Vēlēšanu Komitejā. Par dalību vēlēšanās jāmaksā drošības nauda. Nesenajās parlamenta vēlēšanās nepieciešamā summa bija ap 385 eiro par kandidātu.
Oficiālais priekšvēlēšanu periods: 40 dienas. Kampaņa aizliegta vēlēšanu dienā.
Nacionālā Vēlēšanu Komiteja nodrošina vēlēšanu vienotību, instruē un uzrauga citas vēlēšanu komitejas. To veido 2 tiesneši, Justīcijas Kanclera padomdevējs, Valsts Kontroles amatpersona, prokurors, Riigikogu Kancelejas amatpersona un Valsts Kancelejas amatpersona.
Mandāti tiek sadalīti starp partijām, kas pārvarējušas 5% barjeru un individuālajiem kandidātiem, kuru savāktais balsu skaits pārsniedz nepieciešamo kvotu attiecīgajā vēlēšanu apgabalā.
Pašvaldību vēlēšanu tiesībās ir tiesības piedalīties arī personām, kas nav ES pilsoņi, ja viņi ir reģistrējušies attiecīgajā pašvaldībā.
Likums atzīst arī pašvaldību vēlēšanu koalīcijas, kas nav juridiskas personas, bet civiltiesiska partnerība, kura veidota ar mērķi piedalīties pašvaldības vēlēšanās un īstenot varu pēc vēlēšanām. Tā darbojas pamatojoties uz partnerības līgumu, kas noslēgts starp tās biedriem. 2005.gada pašvaldību vēlēšanās piedalījās 186 vēlēšanu koalīcijas.

Politiskā vide

2007.gada marta parlamentārajās vēlēšanās piedalījās 11 partijas. No tām 6 iekļuva parlamentā (tur ir 101 deputātu vietu).

Estonian Reform Party (Eesti Reformierakond) 31 mandāts Andrus Ansip
Estonian Centre Party (Eesti Keskerakond) 29 mandāti Edgar Savisaar
Union of Pro Patria and Res Publica (Isamaa ja Res Publica Liit) 19 mandāti Mart Laar
Social Democratic Party (Sotsiaaldemokraatlik Erakond) 10 mandāti Ivari Padar
Estonian Greens (Erakond Eestimaa Rohelised) 6 mandāti Marek Strandberg
People's Union of Estonia (Eestimaa Rahvaliit) 6 mandāti Jaanus Marrandi
Neatkarīgie 1 mandāts Jaan Kundla

1% vai vairāk balsu (slieksnis, lai iegūtu valsts finansējumu) ieguva vēl viena partijaa: Party of Estonian Christian Democrats (Erakond Eesti Kristlikud Demokraadid - 1,7%)

Partiju finansēšanas nosacījumi

Atļautie finansēšanas avoti

Biedru naudas; valsts budžeta piešķīrumi; fizisko personu ziedojumi (izņemot anonīmi vai slēpti ziedojumi), politisko partiju fondi un aizdevumi. Valsts finansējums tiek piešķirts tikai partijām, kas piedalās parlamenta vēlēšanās un kas saņēmušas vismaz 1% balsu.
Neatkarīgie kandidāti var savas kampaņas finansēt no fizisko un juridisko personu ziedojumiem (izņemot anonīmus vai slēptus ziedojumus), aizdevumiem, īpašumiem vai personiskajiem līdzekļiem. Partijas vēlēšanu kampaņas finansēt no juridisko personu ziedojumiem nedrīkst.

Valsts finansējums

Valsts finansējumu var piešķirt tikai politiskām partijām, kas saņēmušas vismaz vienu procentu balsi. Šādā gadījumā tā gadā no valsts saņem 150 000 EEK (9 615 eiro). Ja partija saņēmusi vismaz četrus procentus balsu, tad tā no valsts budžeta saņem 250 000 EEK (16 026 eiro) gadā. Tās partijas, kas ieguvušas pārstāvību parlamentā, saņem finansējumu atbilstoši iegūto vietu skaitam (taču sājā likumā nav noteikts detalizēts algoritms).
2007.gadā 7 partijām bija tiesības uz valsts finansējumu. Tā kopapjoms 2007.gadā: 60,000,000 EEK (aptuveni 3 800 000 eiro). Līdzīgas summas tika piešķirtas arī 2004.-2006.gados.
Likumi pieļauj arī netiešu valsts finansējumu: partiju vēlēšanu kampaņas paziņojumi un reklāmas ir atbrīvoti no reklāmas nodokļa, ko var ieviest vietējās pašvaldības (tāds nodoklis gan ir tikai retā pašvaldībā). Partijas saņem brīvu raidlaiku sabiedriskajās raidorganizācijās - to nosaka Raidorganizāciju padome.

Privātais finansējums

Partijas var iekasēt biedru naudas. Tās var būt visiem biedriem vienādas vai diferencētas. Dažu partiju iekšējie noteikumi ļauj dažiem biedriem maksāt augstākas biedru maksas, tad viss apmērs tiek uzskatīts par biedru naudu nevis par ziedojumu.
Partijas var saņemt mantojumus. Privātiem ziedojumiem nav apjoma ierobežojumu. Ziedojumi parlamenta deputātiem ir ierobežoti ar nosacījumi, ka tie nedrīkst tieši vai entieši ietekmēt deputāta amata neitrālu pildīšanu.
Politiskās partijas nedrīkst pieņemt slēptus vai anonīmus ziedojumus, Tāpat nav atļauti juridisko personu ziedojumi, kas iekļauj arī tādas asociācijas, kurām nav juridisko personu statusa. Ja tas ir eispējams, partijām jāatmaksā anonīms ziedojums ziedotājam. Ja tas nav iespējams, tad jāieskaita valsts budžetā.
Ziedojumu noteikumi attiecas arī uz tām bezpeļņas asociācijām, kurās attiecīgā politiskā partija ir biedrs. Turklāt partijām aizliegts ziedot šādām bezpeļņas organizācijām.
Ziedojumi politiskajām partijām sniedz nodokļu atlaides (līdz 5% no ziedotāja ienākumiem papildus citām atlaidēm, taču attiecas uz apliekamajiem ienākumiem līdz 50 000 EEK).
Partijām sniegtie bezmaksas pakalpojumi vai pakalpojumi, kuru cena ir zemāka par tirgus cenas, netiek uzskatīti par ziedojumiem - tie ir vispār aizliegti.
Partijas drīkst ņemt aizdevumus, ja šos aizdevumus sedz partiju īpašumi vai tās biedru nodrošinājums un ja aizdevējs ir kredītiestāde.
Partijas un citas bezpeļņas organizācijas nedrīkst iesaistīties darbībās, kuru mērķis ir gūt peļņu. Taču šis aizliegums neattiecas uz ienākumu, kas nopelnīta no partijas īpašumiem vai no naudas piesaistes aktivitātēm no fiziskām personām.

Izdevumu regulējums

Igaunijā nav tiešu ierobežojumu partiju, ar tām saistīto organizāciju vai vēlēšanu kandidātu izdevumiem. Vienīgias izņēmums ir vides reklāmu aizliegums priekšvēlēšanu periodā, kas tika ieviests 2005.gadā attiecībā uz visu līmeņu vēlēšanām.

Finanšu caurskatāmība

Igaunijas partijām jāievēro vispārējie grāmatvedības nosacījumi - piemēram, jāsaglabā darījumus apliecinoši dokumenti. Gada beigās jāsagatavo gada pārskats, pirms tam veicot partiju finanšu auditēšanu (šis nosacījums neattiecas uz tām partijām, kas nesaņem valsts finansējumu vai ar partijām saistītajām organizācijām). Auditoram jābūt neatkarīgam un neitrālam. Viņš nevar arī būt partijas valdes loceklis vai grāmatvedis. Saskaņā ar likumu auditors, kas nepareizi atspoguļo viņam zināmos faktus, riskē ar gadu cietumā.
Partijām jāuztur arī ziedojumu reģistrs. Ja saņemt nemateriāls ziedojums, tad tā vērtība jānosaka ziedotājam. Par informācijas patiesumu atbild partijas vadība. Prasība atklāt ziedojumus attiecas arī uz tām organizācijām, kurās partija ir biedrs (taču ne uz citām saistītajām organizācijām).
Mēneša laikā pēc vēlēšanām partijām, vēlēšanu koalīcijām un neatkarīgajiem kandidātiem jāiesniedz vēlēšanu pārskats par izdevumiem. Ja notikušas parlamenta vēlēšanas vai EP vēlēšanas pārskati jāsniedz " Īpašajai Riigikogu Komitejai pretkorupcijas likuma ieviešanai". Pašvaldību vēlēšanu gadījumā pārskats iesniedzams vietējai vēlēšanu komitejai. "Īpašā Komiteja" pārrauga partiju aktivitātes. Pārskatos jāatklāj izdevumi dažādās kategorijās (reklāma, sabiedriskās attiecības, transports u.c.). Ziņojumā jānorāda arī informācija par tiem izdevumiem, kas ir radušies vēlēšanu kandidātiem atsevišķi no kopējiem partijas kampaņas izdevumiem. Tāpat partijai ir pienākums norādīt informāciju par tādas bezpeļņas asociācijas ienākumiem un izdevumiem, kurām tā ir biedrs (taču ne citām saistītajām organizācijām).
Tāpat partijām ir pienākums iesniegt deklarācijas reģionālajai Nodokļu un nodevu valdes struktūrvienībai. Tur jānorāda saņemtie ziedojumi (ar ziedotāju personas kodiem), kā arī partijas izdevumiem.
Partijām savi gada pārskati jāpublicē savās mājas lapās. Tur jāpublicē arī ziedotāju saraksts. Bezpeļņas asociācijas, kurās partija ir biedrs, arī publicē savu ziedotāju reģistru.

Kontrole

" Īpašā Komiteja" tika izveidots saskaņā ar Pretkorupcijas Likumu un pamatojoties uz parlamenta lēmumu 1999.gadā. Tā ir uzraudzības iestāde, kas ievāc augstu amatpersonu ekonomisko interešu deklarācijas. Kopš tā laika tai ir arī piešķirta funkcija uzraudzīt partiju un neatkarīgo kandidātu, kas piedalījušies nacionālā parlamenta vai EP vēlēšanās, izdevumus un ienākumu avotos. Šī funkcija 2004.gada 1.janvārī tika pārņemta no Nacionālās Vēlēšanu komitejas. Tā pārbauda deklarāciju atbilstību likumam. Tai ir tiesības pieprasīt papildus informāciju, taču nav tiesības peispriest sankcijas. Ja ir aizdomas par pārkāpumiem, tai ir pienākums vērsteis policijā vai institūcijā, kas izšķir strīdus ārpus tiesas.
Kopš 2004.gada ir rosinātas šādas pārbaudes: pēc 2004.gada EP vēlēšanām vienai partijai bija jāprecizē savs pārskats un trim partijām bija jāuzrāda dokumenti. Pēc 2005.gada pašvaldību vēlēšanām papildus skaidrojumi tika pieprasīti 10 agdījumos (vienā no tiem partijai tika likts atmaksāt nelegālu ziedojumu juridiskai personai). Vienu reizi Komiteja vērsās policijā, jo bija aizdomas par slēptu ziedojumu.
Komiteja sastāv no parlamenta deputātiem, kuru skaits un politiskā paŗstāvība nav ar likumu ierobežota. Līdz šim: pa vienam deputātam no katras partijas, kas pārstāvētas parlamentā (šobrīd 6). Tās izdevumus (Komitejas darbinieku un ekspertu atalgojumi) sedz parlamenta Kancelejas budžets. Tās sēdes parasti ir slēgtas, un lēmumi tiek pieņemti ar balsu vairākumu. Tai ir viens padomdevējs un viens konsultants, kuru atlasei ir profesionāli (izglītības, pieredzes) kritēriji.
Paralēli šai komitejai, Nodokļu un nodevu valde pārbauda partiju nodokļu maksāšanu. gadījumā, kad ir aizdomas par likuma pārkāpumiem partiju ienākumus un izdevumus var pārbaudīt policija un prokuratūra izmeklēšanas ietvaros.

Sankcijas

Politiskās partijas krimināli atbild gan kā juridiskas personas, gan to biedri/valdes locekļi kā fiziskas personas.
Kriminalizētas ir partiju ekonomisko aktivitāšu ierobežojumu pārkāpumi un ziedojumu pieņemšanas ierobežojumu pārkāpšana (sankcija: naudas sodi). Naudas sodi var tikt piespriesti arī par ziedojumu publiskošanas nosacījumu pārkāpumiem vai pārskatu iesniegšanas pārkāpumiem. Igaunijas partijas var tikt sodītas par aizliegumu izvietot vides reklāmas.

GRECO konstatētās Igaunijas partiju finansēšanas problēmas un ieteikumi

1) Greco šaubās var Igaunijas sistēma, kas lielā mērā balstīta uz pašregulāciju, praksē darbojas. Atklātības prasības (piemēram, gada ziņojumu iesniegšana) bieži tiek ignorētas.Igaunijas Tieslietu Kanclers esot iesniedzis parlamentā izvērstu priekšlikumu par to, kā Politisko Partiju likumu padarīt atbilstošu Igaunijas konstitūcijai. Tajā apgalvots, ka uzraudzības trūkums pār politisko partiju darbību pārkāpj konstitūcijā noteikto demokrātijas principu. 2007.gadā Tieslietu kanclera sūdzība tika skatīta Augstākajā Tiesā. Politiskās partijas kopumā piekrīt, ka pašreizējie likumi nenodrošina pietiekamu kontroli pār partiju finansēm.

2) Greco uzskata, kan Igaunijas partijām savos gada pārskatos būtu jāuzrāda arī to asociāciju ienākumi un izdevumi, kas ir saistīti ar attiecīgo politisko partiju (piemēram, interešu grupas, politiskās izglītības fondi, arodbiedrības, zinātniskās institūcijas, ja tās ir cieši saistītas ar partiju vai ir nonākušas zem to ietekmes). Šobrīd pastāv risks, ka partijas novirza vajadzīgo finansējumu uz šīm asociācijām.

3) Greco vērsa uzmanību uz to, ka partijas izmanto diferencētas biedru naudas tam, lai apietu ziedojumu regulējumu, iesakot šo problēmu risināt;

4) Greco aicināja Igauniju prasīt no partijām, neatkarīgajiem kandidātiem un vēlēšanu koalīcijām detalizētākas atskaites par to izdevumiem (nevis tikai kopsummas dažādās izdevumu kategorijās).

5) Igaunijas partiju finansēšanas nosacījumi šobrīd neparedz precīzu laiku, līdz kuram partijām ir jāatjauno informācija par saņemtajiem ziedojumiem vai jāiesniedz gada pārskati;

6) Igaunijā šobrīd tiek kontrolēti tikai partiju vēlēšanu pārskati, bet ne gada pārskati;

7) Greco uzskatīja, ka Igaunijas partiju finanšu kontroles sistēma ir nepietiekama. Īpašajai Komitejai nav pietiekumu izmeklēšanas pilnvaru (piemēram, iztaujāt lieciniekus), tai ir pārāk maz darbinieku proaktīvai rīcībai, turklāt tā nav neatkarīga (parlamenta deputāti uzrauga paši sevi). Esot bijuši gadījumi, kad pārbaudes neesot notikušas, jo deputāti baidījušies no detalizētākām pārbaudēm arī par savu partiju finansēm. Greco īpaši uzsvēra, ka uzraugošajai komisijai jābūt neatkarīgai;

8) Šobrīd Igaunijā par partiju finanšu pārkāpumiem var piespriest tikai zemas kriminālsankcijas (kas turklāt praksē netiek piemērotas). Administratīvās sankcijas vispār nav paredzētas. Greco neuzskata, ka šādas sankcijas būtu efektīvas un atturošas;

9) Igaunijā sankcijas attiecas tikai uz partijām, bet ne vēlēšanu koalīcijām vai neatkarīgajiem kandidātiem;

10) Pārāk īsi noilguma periodi par partiju finansēšanas pārkāpumiem.

Unless otherwise stated, the content of this page is licensed under Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 License