Partiju finansēšanas skandāli ārvalstīs

Korumpēti (quid pro quo) ziedojumi

Juridisko personu netiešie ziedojumi Igaunijā

2009.gada beigās Igaunijā atklājās, ka daļu no Igaunijas Reformu partijas 2007.gada pēcvēlēšanu ballītes izdevumiem ir segušas divas juridiskas personas (reklāmas uzņēmums Droom un partijas deputātes padomdevēja uzņēmums). Tas ir Igaunijas partiju finansēšanas noteikumu pārkāpums, kas ierobežo juridisko personu ziedojumus. Politiķi pārkāpumus noliedz.
Avots: Baltic Business News

23.10.2009 Igaunijā atklāta shēma kā politiķi saņem finansējumu no uzņēmumiem. Reklāmas aģentūra vēršas pie uzņēmuma, kas vēlas atbalstīt partiju. Šim uzņēmuma tiek izsniegta tāme par aģentūras pakalpojumiem, kurai ir uzpūstas cenas. Aģentūra tad šo finansējumu novirza politiķu priekšvēlēšanu kampaņai. Tādējādi tiek apiets aizliegums pieņemt ziedojumus no juridiskām personām un atklātībā neparādās ziedotāju vārdi. Šādu shēmu realizēja divi Igaunijas parlamenta deputāti.

Nauda pret ietekmi (Cash for Influece) skandāls

2009.gada skandāls Lielbritānijā, kad četri Leiboristu partijas Lordu palātas deputāti piedāvāja palīdzēt grozīt likumus apmaiņā pret 120 000 stērliņu mārciņām. Skandāla ietvaros pirmo reizi kopš 1640.gadiem deputāti tika atstādināti no amatiem. Viens no viņiem izstājās no partijas.
Tas bija rezultāts avīzes The Sunday Times žurnālistu eksperimentam, kad žurnālisti, uzdodot sevi par lobistiem, vērsās pie šiem deputātiem ar " mērķi" panākt savam biznesam labvēlīgus likumu grozījumus. Sarunas tika slēpti ierakstītas. Viens no lordiem atzina, ka uzņēmumi viņam maksā līdz 100 000 stērliņu mārciņām gadā un tas vēl esot lēti, salīdzinājumā ar to, ko viņš var izdarīt šo uzņēmumu labā.

Avots: vikipēdija

Igaunijas partiju fondi

09.12.2008 BBN ziņo, ka Tallinas pilsētplānošanas padome gatavojas apstiprināt detālplānojumu rajonam, kur Latvijas uzņēmējs Kirovs Lipmans gatavojas uzcelt augstceltni. Igaunijas prese raksta, ka Lipmana kontrolētais farmācijas uzņēmums " Tallinna Farmaatsiatehas" ir pārskaitījis miljonu EEK Centra partijas politiskajam fondam " Jüri Vilmsi Sihtkapital." Pastāv aizdomas, ka šis fonds (līdzīgi divām politiskām avīzēm - Kesknädal un Vesti Dnja) tiek izmantots, lai no biznesa iekasētu politiskos ziedojumus (partijām to aizliedz Igaunijas likumi). Šāda shēma ļauj izvairīties arī no ziedotāju publiskošanas.

Nauda pret Goda amatiem (Cash for Honours) skandāls

2006. un 2007.gadā partiju finansēšanas skandāls Lielbritānijā. Tā pamatā bija aizdomas, ka leiboristu partijas finanšu piesaistītājs lords Michael Levy ir ieteicis piešķirt goda titulus 7 personām kā pateicību par partijai piešķirtajiem aizdevumiem. Tādējādi tiktu pārkāpts likums, kas aizliedza tirgot šādus amatus. Skandālā iesaistītajai Leiboristu partijai nācās saņemtos ziedojumus atmaksāt, vairāki partijas augsta ranga politiķi, t.sk., Tonijs Blērs, tika vairākkārt pratināti izmeklēšans iestādēs. 2007.gadā prokuratūra izlēma necelt apsūdzības, jo nespēja atrast tiešus pierādījumus tam, ka starp iesaistītajām personām būtu bijusi iepriekšēja vienošanās (lai gan atzina, ka amati tiešām varēja būt apmainīti pret aizdevumiem). Tomēr skandāls pamatīgi iedragāja valdības un Leiboristu partijas reputāciju.

Avots: Izvērsts apkopojums par skandālu, tam pievienotas saites uz citu informāciju

Francijas publisko iepirkumu skandāls

Publisko iepirkumu kartelis starp Francijas lielajām politiskajām partijām (RPR, PR, PS, PCF), kur partijas saņēma oficiālos un neoficiālos ziedojumos aptuveni 2% no 471 skolu būvniecības iepirkumu summas (kopā vairākus desmitus miljonus eiro). Šie 2% tika sadalīti proporcionāli partiju pārstāvniecībai reģionālajās asamblejās (0,8% kreisajiem un 1,2% labējiem). Par šiem noziegumiem notiesātas 43 personas (arī Širaka biroja vadītājs u.c). Pastāv lielas aizdomas, ka arī tālaika prezidents Ž.Širaks bijis tajos iejaukts. 2007.gadā Konkurences padome uzlika 47,3 miljonu eiro naudas sodu 12 noziegumos iejauktajiem uzņēmumiem.

Avots: franču vikipēdija; angļu vikipēdija.

Nauda pret jautājumiem (Cash for Questions) skandāls

1994.gada skandāls Lielbritānijā, kad veiksmīgs parlamentārais lobists tika apsūdzēts divu Konservatīvās partijas deputātu uzpirkšanā ar mērķi uzdot jautājumus valdībai Ēģiptes uzņēmēja interesēs (maksājot 2000 stērliņu mārciņu par jautājumu). Viens no iesaistītajiem deputātiem atkāpās. Šis skandāls bija iemesls, kādēļ nākamajos gados Lielbritānijā tika būtiski reformēta partiju finansēšanas sistēma.

Avots: vikipēdija

Flick skandāls

20.gadsimta astoņdesmitajos gados Eberhard von Brauchitsch (Vācijas Flick uzņēmuma direktors) ziedoja vairāk nekā 25 miljonus doičmarku Bundestāgā pārstāvētajām partijām - visbiežāk skaidrā naudā. Pamatojums: " politiskās vides kopšanai". Šie maksājumi nonāca atklātībā tādēļ, ka grāmatvedis bija sagabājis visu maksājumu sarakstu, kas tika izņemts kratīšanā.
Paralēli Flick komanija pārdeva savas Daimler-Benz kapitāldaļas, par ko būtu bijis jāsamaksā aptuveni miljards doičmarku kā nodoklis. Taču divi ekonomikas ministri atbrīvoja Flick no šīs nodevas ar pamatojumu: peļņa tiek reinvestēta tā, lai veicinātu nacionālo ekonomiku. Tā kā abi šie ministri bija pieņēmuši lielas naudas summas no Flick, tad pret viņiem tika celtas apsūdzības. Taču notiesājošie spriedumi (gan abiem ministriem, gan von Brauchitsch) tika piespriesti tikai par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.
Skandāla rezultātā tika mainīti partiju finansēšanas likumi.

Avoti: raksts par Vācijas partiju finansēm un skandāliem; Spiegel raksts; Times nekrologs Karlam Flikam

Nelegāli ziedojumi

Japānas partiju finanšu skandāls

2009.gada beigu skandāls skāra pat Japānas premjerministru. Apsūdzības: fiktīvi ziedojumi kampaņai (no mirušām personām un tādiem cilvēkiem, kas ziedojumus noliedz), kuru kopsumma ir ap 200 miljoniem Japānas jēnu (aptuveni 1 miljons LVL). Tāpat, iespējams, Hatojama ir ziedojis savai kampaņai vairāk nekā likums ļauj (10 miljonus jēnu gadā). Līdz šim premjers ir atteicies atkāpties. Prokuratūra ir sākusi izmeklēšanu.
Interesants atklājums šajā lietā: Japānas premjerministrs no viņa mātes kontiem varētu būt saņēmis ap 900 miljoniem jēnu, lai gan ziedojuma apmērs politiķiem nedrīkst pārsniegt 1,5 miljonus gadā. Hatojama pārņēma partijas vadību maijā, nomainot Ichiro Ozawa, kas bija spiests atkāpties tad, kad pret viņa palīgu tika izvirzītas apsūdzības nelegālu ziedojumu pieņemšanā.
Ja apsūdzības tiktu pierādītas, maksimālā sankcija: 5 gadi brīvības atņemšanas.

Avoti: Japan Times 11.novembra un 3.decembra raksti, kā arī yahoo news

Helmuta Kola lieta (CDU ziedojumu skandāls)

1999.gada skandāls, kura ietvaros atklājās, ka Vācijas Kristīgo Demokrātu Savienība (CDU) iepriekšējā desmitgadē (kad to vadīja Helmuts Kols) bija pieņēmusi nelegālus ziedojumus. H.Kols bija spiests atzīt, ka pats pieņēmis nelegālus ziedojumus, kuru kopsumma sasniedz vairākus miljonus doičmarku. Tāpat CDU bija izveidojusi slēptus bankas kontus, tai skaitā Šveicē, lai ziedojumus slēptu. Šie konti netika uzrādīti partijas atskaitēs. Šāda nelegālu ziedojumu atmazgāšanas shēma kļuva zināma kā " Kola sistēma". Tā kā tas bija partiju finansēšanas likumu pārkāpums, CDU uz laiku tika pārtraukta valsts finansējuma izmaksa. CDU tika uzlikta arī 20 miljonu eiro soda nauda. 2001.gadā bijušais Vācijas kanclers Helmuts Kols kriminālprocesa ietvaros vienojās ar prokuroriem par to, ka imaksās soda naudu 300 000 tūkstošus doičmarku apmaiņā (bet viņam būs tiesības neatbildēt uz specifiskiem ar skandālu saistītiem jautājumiem, piemēram, par ziedotāju identitāti).
Kola vadībā partija arī veidoja biedrības, kas kalpoja kā starpnieki partijas ziedojumiem, - piemēram " Kolektīvs neattīstīto tirgu attīstīšanai." To jēga: ļaut noslēpt ziedotāju identitātes, jo pēc likuma ziedojumi šādām biedrībām nebija jāatklāj. Kols, pārkāpjot Vācijas partijun finansēšanas likumus, nekad arī neatklāja ziedotāju identitātes/
100 000 doičmarku ziedoja ieroču tirgotājs Karlheinz Schreiber. Nespējot izskaidrot tā izlietošanu, no partijas amatiem atkāpās tobrīdējais partijas vadītājs Wolfgang Schäuble (viņu nomainīja Angela Merkel) un atbildīgā par finanšu lietām Brigitte Baumeister. Arī Helmuts Kols atkāpās no CDU goda priekšsēdētāja amata. Lietā joprojām ir daudz neskaidru epizožu, kas var norādīt uz ļoti apjomīgu kukuļņemšanu saistībā ar militāriem iepirkumiem.
Pēc CDU ziedojumu skandāla, Vācija mainīja kampaņu finansēšanas likumus, padarot partiju finanses caurskatāmākas.

Avoti: vikipēdija; raksts par Vācijas partiju finansēm un skandāliem; raksts par Kola procesa izbeigšanas juridiskajām niansēm; Kola skandāla apraksts Business Week; BBC apraksts; NY Times apraksts par CDU uzliktajiem sodiem; raksts par Kolam uzlikto sodu; Spiegel raksts par to, kā skandāls palīdzēja A.Merkeles karjerai; Global Integrity apraksts par skandāla detaļām

Hesses CDU skandāls

Vēl viens Vācijas partiju finanšu skandāls, kur tika atklāts, ka Hesses (Vācijas pavalsts) Kristīgi Demokrātiskās Savienības partiju politiķi bija slēpuši nelegālus ziedojumus īpaši "inovatīvā veidā": proti, kā mantojumu no mirušiem ebrejiem. Opozīcija uzskatīja, ka šī nauda tika iepludināta arī priekšvēlēšanu kampaņā, taču tas netika pierādīts. Viens no iesaistītajiem politiķiem (Manfred Kanther) skandāla rezultātā atkāpās no sava Bundestāga deputāta amata un tika nosacīts uz 18 mēnešiem brīvības atņemšanas nosacīti (šis sods gan 2006.gadā tika anulēts apelācijas instancē un nosūtīts otrreizējai izskatīšanai)

Avoti: vikipēdija raksts par Vācijas partiju finansēm un skandāliem

Administratīvo resursu izmantošana partijas (vai kampaņas) vajadzībām.

Skandāls Skotijā

2009-12-06. Lielbritānijas aizdomas, ka East Lothian Leiboristu partija izmantojusi padomes resursus kampaņas finansēšanas vajadzībām. Proti, padomes resursi izmantoti, lai organizētu ikgadējo barbekjū pasākumu, kur tika vākti ziedojumi Leiboristu kampaņai. Šādas administratīvo resursu izmantošanas mantiskā izteiksme: ap 10 000 stērliņu mārciņu. Leiboristi piesaistīja ap 4300 stērliņu mārciņu.
Avots: Skotijas Nacionālās partijas mājas lapa

Rod Blagojevich skandāls ASV

2008.gada lielākais politisko finanšu skandāls ASV, kad Ilunoisas gubernators (un viņa tuvākie palīgi) tika apsūdzēts administratīvo resursu izmantošanā apmaiņā (sākot ar likumu izmaiņām zirgu sacīkstes sponsorēšanai no azartspēļu ienākumiem līdz finansējumam bērnu slimnīcai) pret personiskiem labumiem. Divi viņa palīgi savu vainu ir atzinuši. Pat B.Obamas pēc ievēlēšanas prezidenta amatā pamestais Senatora amats tika izmantots tirgum par naudu vai citiem amatiem. Blagojevičs turpina savu vainu noliegt. 2009. gadā viņš pēc impīčmenta procedūras savu amatu zaudēja. Lietā ir izvirzītas apsūdzības pret 15 personām, tiesa skatīs prasības pret Blagojeviču 2010.gada jūnijā. Ja smagākās apsūdzības tiks pierādītas, viņam draud 20 agdi cietumā.
Apmaiņā pret B.Obamas iepriekšējo amatu R.Blagojevičs esot prasījis: 1) ievērojumu algu vai nu nevalstiskā organizācijā, vai organizācijā, kas būtu saistīta ar arodbiedrībām; 2) savai sievai - vietu uzņēmumu valdei, kur viņa gadā pelnītu ap 150 000 dolāriem; 3) finansējumu kampaņai - t.sk. priekšapmaksu; 4) Vēstnieka amatu Serbijā.
Papildus apsūdzībām par Senāta vietas tirgošanu, apsūdzības ir izvirzītas arī par:
- mēģinājumu ar draudiem (atņemt štata finansējumu) piespiest Tribune Company īpašniekus atlaist Chicago Tribune redaktorus,m kas Blagojeviču kā gubernatoru kritizēja;
- dienesta pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, piešķirot Bērnu slimnīcai 8 miljonus dolārus no štata budžeta, cerot pretim saņemt 50 000 dolārus kampaņas ziedojumos;
- centieniem no tiem uzņēmumiem vai indivīdiem, kas bija noslēguši līgumus ar štatu vai nozīmēti amatos, saņemt 2,5 miljonus dolārus kampaņas ziedojumiem kā atlīdzību.

Avoti: Chicago Tribunal, vikipēdija

Fiktīvie amati Francijas mērijā

20.gadsimta deviņdesmitajos gados Francijas mērijā tika izveidoti fiktīvi amati, kuros tika ielikti 7 partijas RPR pārstāvji. Algu viņi saņēma no pilsētas budžeta, lai gan strādāja RPR vajadzībām. Šie "amati" mērijai izmaksājuši ap 30 miljoniem franku.
RPR bija tā laika prezidenta Žaka Širaka izveidota partija. Par šo pārkāpumu tika sodīts RPR ģenerālsekretārs (nosacīta brīvības atņemšana uz 18 mēnešiem, aizliegums 10 gadus kanīdēt vēlēšanās un 5 gadus balsot vēlēšanās), pilsētas mēra vietnieks un citi līdzdalībnieki (sodi tika samazināti apelācijas instancē). Žaks Širaks netika notiesāts viņa prezidentālās imunitātes dēļ (par spīti tam, ka lietā tika atklāta viņa 1993.gada vēstule mērijai ar prasību paaugstināt amatā kādu RPR darbinieci).

Avoti: angļu vikipēdija, franču vikipēdija, Figaro hronoloģija

Unless otherwise stated, the content of this page is licensed under Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 License