Aģitācijas regulējums (kas gāja kā komplekts partiju finansējumam no valsts)

Šie likumprojekti divas reizes 2009.gada oktobrī tika iekļauti MK darba kārtībā, bet abas reizes pēc tieslietu ministra lūguma bez publiskas motivācijas atsaukti. Tālāk tie pazuda "bez vēsts". Tad, kad likumprojektu par valsts finansējumu izskatīja 23.novembra sēdē, tad no šī likumprojekta anotācijas jau bija izņemta norāde uz to, ka tas ir jāskata kontekstā ar šiem likumprojektiem. 2010.gada 20.janvārī Providus saņēma Tieslietu ministrijas skaidrojumu par 2009.gada pavasarī izstrādāto grozījumu priekšvēlēšanu aģitācijas likumos (kas būtu pastiprinājuši KNAB kontroles iespējas un noteikuši 2 stundu politiskās reklāmas raidlaika ierobežojumus) likteni. Ministrija aizkavēšanos skaidro ar 2009.gada janvārī Saeimas pieņemtajiem grozījumiem šajos likumos, kas daļēji izstrādātās normas dublējot [I.K. - TM darba grupa izstrādāja šos grozījumus PĒC janvāra grozījumiem un izstrādes laikā īpaši tika domāts par to, lai tie nedublētos, tādēļ šis skaidrojums neizskatās ticams]. TM raksta: "2009.gada 15.janvārī Saeimā tika pieņemti grozījumi likumā "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām" un likumā "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām", kas daļēji dublē Likumprojektos izstrādātās tiesību normas. Lai aktualizētu Likumprojektus atbilstoši izdarītajiem grozījumiem normatīvajos aktos, kas regulē politisko partiju darbību un priekšvēlēšanu aģitāciju, Tieslietu ministrija tos atsauca. Par Likumprojektu turpmāko virzību tiks lemts pēc attiecīgu precizējumu izdarīšanas tajos."

Izvilkums no 2010.gada 5.februārī Dienā publicētā Providus pētnieces Ivetas Kažokas raksta:

Realitātē no valsts finansējuma nebūs jēgas, ja partijai no valsts budžeta tiks izmaksāti, piemēram, 60 000 latu, bet vēlēšanu kampaņai tai būs jāsavāc 10 reižu vairāk. Tādēļ pagājušajā gadā izstrādātais likumprojekts Ministru kabinetā tika iesniegts komplektā ar citiem jauninājumiem. Svarīgākais no tiem: apjoma ierobežojumi politiskajām reklāmām raidorganizācijās. Ne vairāk kā divas stundas televīzijā, ne vairāk kā viena stunda radio. Politiskās reklāmas ir partiju nozīmīgākā priekšvēlēšanu izdevumu kategorija, tādēļ šāds solis mazinātu partiju vajadzību pēc naudas. Paralēli tiktu reformēta brīvā raidlaika sadale. Šobrīd partijām pienākas desmit minūšu klipi sabiedriskajā televīzijā, kas tiek pārraidīti vienā "blāķī". Grozījumi paredzēja iespēju šo raidlaiku sadalīt sīkākos nogriežņos, lai varētu pretendēt uz izdevīgāku pārraides laiku un lielāku auditoriju. Šāds jauninājums īpaši izdevīgs būtu jaunajām un resursu ziņā trūcīgajām partijām.
Valsts finansējumam komplektā nāca arī normas, kas liktu partijām publiskot lielo biedru naudu maksātājus, precīzi noteiktu mediju politiskās reklāmas izcenojumu publiskošanas nosacījumus un palīdzētu nostiprināt citus partiju finanšu kontroles sistēmas aizsargvaļņus.
Publiski neizskaidrotu iemeslu dēļ 2.februārī MK skatīja jautājumu tikai un vienīgi par valsts finansējumu partijām.
Ieceri par to, ka valsts finansējums jāpiešķir apmaiņā pret stingrāku partiju aģitācijas regulējumu, koalīcijas politiķi prasti izgāza.

4.februārī Lienes Barisas rakstā NRA "Saeimā par partiju finansēšanu no valsts budžeta vēl gaidāmi strīdi" KNAB priekšnieka vietnieks A.Vilks arī sola, "valsts finansējuma likumprojektu" izskatot Saeimu, deputātiem atgādināt par "piemirstajām" aģitācijas lietām:

[…] Līdzšinējā pieredze gan rāda – šobrīd ziedojot apvienībai un atsevišķi to veidojošajām partijām, kopējā summa pēc būtības vienam politiskajam spēkam var arī pārsniegt likumā noteikto limitu. KNAB priekšsēdētāja vietnieks Alvis Vilks Neatkarīgajai uzsver, ka, izskatot šo projektu Saeimas komisijās, birojs noteikti atkal iesniegšot valdībā aizmirstos priekšlikumus.

Unless otherwise stated, the content of this page is licensed under Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 License