Priekšvēlēšanu aģitācijas regulējuma trūkumi

1) Nav pietiekamu ierobežojumu politiskajām reklāmām

No Providus 2009.gada vēlēšanu kampaņas monitoringa ziņojuma:

Šis ir trešais monitoringa ziņojums, kurā Providus vērš uzmanību uz to, ka politiskās reklāmas īpatsvars partijas kopējos priekšvēlēšanu izdevumos ir milzīgs un rada spiedienu uz partijām meklēt finansējumu tās iegādei „par katru cenu” . Par spīti tam, ka daudzas partiju izdevumu tēriņu kategorijas tika atbrīvotas no tēriņu „griestiem”, 2009.gadā šie griesti bija noteikti ļoti augsti, bet partiju ienākumi – salīdzinoši zemi. Tādēļ neattaisnojās cerības, ka partijas ievērojami lielāku daļu no saviem izdevumiem novirzīs nevis politiskajai reklāmai, bet gan tiešākiem un inovatīvākiem veidiem kā komunicēt ar vēlētājiem. Tā vietā partijas joprojām vidēji 73% (lielākās partijas pat vairāk) no saviem izdevumiem tērēja politiskajai reklāmai.

Šo problēmu var risināt divos veidos:
• nosakot ilgāku politiskās reklāmas aizliegumu (piemēram, nedēļu vai 10 dienas pirms vēlēšanām), lai vēlēšanu kampaņas pēdējā nedēļā partijas meklētu lētākus un tiešākus veidus, kā uzrunāt vēlētājus.
• nosakot politiskās reklāmas televīzijā apjoma ierobežojumus. Šo risinājumu 2009.gada janvārī atbalstīja arī MK, atbalstot Partiju finansēšanas koncepcijas trešo variantu (kur noteikts, ka partijas drīkstēs iegādāties 2h reklāmas raidlaiku televīzijā).

Politiskās reklāmas veido nesamērīgu daļu no partiju kopējiem priekšvēlēšanu izdevumiem. Nepieciešamība apmaksāt politiskās reklāmas ir galvenais cēlonis, kādēļ partijām pirms vēlēšanām ir vajadzība piesaistīt lielus ziedojumus, un kādēļ nereti tās ir gatavas šo naudu pieņemt ar korumpētiem nosacījumiem. Lai gan Latvijā parlamentā jau ir skatīti priekšlikumi par politisko reklāmu aizliegumu, tomēr šī ideja pietiekamu politisku atbalstu nekad tā arī nav guvusi. Jāpiebilst, ka partiju apmaksātas politiskās reklāmas pirms vēlēšanām ir aizliegtas daudzās Eiropas valstīs - Šveicē, Zviedrijā, Norvēģijā, Lielbritānijā, Francijā.

2) Nav skaidra regulējuma administratīvo resursu izmantošanas jomā

Neskaidru iemeslu dēļ kopš pavasara „nekustas” arī vadlīnijas politiskajām un pārvaldes amatpersonām par korektu rīcību priekšvēlēšanu periodā. Tas ir rekomendāciju kopums, kas ļautu gan pašām šīm amatpersonām, gan sabiedrībai pirms vēlēšanām nošķirt, kurā brīdī valsts (administratīvie) resursi tiek neleģitīmi izmantoti kampaņu vajadzībām un kad pārmetumiem nebūtu pamata. (Ivetas Kažokas raksts portālam politika.lv )

Fragments no Ivetas Kažokas 2007.gada [ http://www.politika.lv/temas/politikas_kvalitate/15033/ raksta] Latvijas Vēstnesim:

Administratīvo resursu izmantošana priekšvēlēšanu mērķiem. Sabiedrības par atklātību "Delna" veiktie pētījumi pirms vēlēšanām liecina, ka nozīmīga Latvijas problēma ir administratīvo (valsts, pašvaldības) resursu izmantošana politiskiem mērķiem. Piemēram, amatpersonas darba laikā ar darba automašīnām dodas tikties ar vēlētājiem, ko noorganizējuši valsts darbiniekiem un kas publiski izsludināts kā oficiāla vizīte, lai dalītu aģitācijas materiālus, kuri sagatavoti, izmantojot valsts kopējamo tehniku. Protams, šādi resursi, kas nav pieejami, teiksim, opozīcijā esošām partijām vai partijām, kuras nav pārstāvētas varas struktūrās, kropļo partiju konkurenci.

3) Trūkst skaidrāka interneta regulējuma

- piemēram, lielajiem interneta portāliem nav pienākuma savlaicīgi paziņot par politiskās reklāmas cenām un nav pienākuma sūtīt uz KNAB savus noslēgtos reklāmas līgumus.

No Providus 2009.gada vēlēšanu kampaņas monitoringa ziņojuma:

Lai gan 2009.gada kampaņā Internetam vēl nebija būtiskas ietekmes uz partiju finansēm, sagaidāms, ka tuvākajā nākotnē tā tikai pieaugs, tādēļ arī uz politiskās reklāmas pakalpojumu sniedzējiem Internetā būtu izvirzāmas analoģiskas prasības

Tā ir problēma, jo:

"Par pelēko pusi runājot, jāsaka, ka, paredzot to, ka būs citādākas proporcijas, kā tiks investēta nauda, noteikti lielākā proporcijā šoreiz tiks investēts internetā." No intervijas ar Ģ.Ozolu portālā politika.lv

4) Partiju iespējas saņemt reklāmas apjoma atlaides

No Providus 2009.gada vēlēšanu kampaņas monitoringa ziņojuma:

Monitorings uzrādīja, ka vairāki mediji piešķir ļoti nozīmīgas (līdz pat 60% ) apjoma atlaides tad, ja partija pasūta daudz politiskās reklāmas. Tas rada vēl lielākas priekšrocības īpaši turīgām partijām – ar šādām atlaidēm tās var savu jau tā apjomīgo iegādāto reklāmas daudzumu dubultot.

5) Vides reklāmu nepilnīgais regulējums

No Providus 2009.gada vēlēšanu kampaņas monitoringa ziņojuma:

Vairākām no „lielajām” politiskajām partijām (piemēram, TP, JL) vides reklāmu īpatsvars kopējos izdevumos ir aptuveni 20%. Tas nozīmē, ka šīm partijām vides reklāma ir otra resursu ietilpīgākā reklamēšanās forma pēc reklāmām televīzijā. Monitorings uzrādīja vienu gadījumu, kad partija (LPP/LC) uzrādīja aizdomīgi mazas vides reklāmas izmaksas, ja vērtē to kopējo izvietoto daudzumu. Tas liecina, ka ir jāpalielina caurskatāmība pār vides reklāmas pakalpojumu sniedzēju izcenojumiem – jāliek savlaicīgi deklarēt cenas un jāaizliedz starpniecība, līdzīgi kā to dara reklāmas pakalpojumu sniedzēji masu informācijas medijos.

6) ES institūciju izvietotās reklāmas, kas atbilst priekšvēlēšanu aģitācijas pazīmēm

Skat. vairāk portāla politika.lv 2009.gada pašvaldību vēlēšanu sadaļā, 1.problēmsituācija

7) Nav pietiekamu nosacījumu presei, kas ļautu nepārprotami nošķirt žurnalistiku no reklāmām

Skat. vairāk portāla politika.lv 2009.gada pašvaldību vēlēšanu sadaļā, 4.problēmsituācija

8) Nepietiekams partijas sponsorētu pasākumu regulējums.

Skat. vairāk portāla politika.lv 2009.gada pašvaldību vēlēšanu sadaļā, 5.problēmsituācija

9) Likuma normām par mediju pienākumiem savlaicīgi paziņot politiskās reklāmas izcenojumus būtu jābūt skaidrākām.

Skat. vairāk portāla politika.lv 2009.gada pašvaldību vēlēšanu sadaļā, 9.problēmsituācija

10) Likumā būtu jābūt nepārprotamāk noteiktam pienākumam raidorganizācijām kampaņas atspoguļot taisnīgi un sabalansēti.

Vairākās raidorganizācijās vēlēšanu kandidāti acīmredzami tiek atspoguļotas nesabalansēti. Skat. vairāk portāla politika.lv 2009.gada pašvaldību vēlēšanu sadaļā, 12.problēmsituācija

Fragments no Ivetas Kažokas 2007.gada [ http://www.politika.lv/temas/politikas_kvalitate/15033/ raksta] Latvijas Vēstnesim:

Neskaidrie raidorganizāciju priekšvēlēšanu kampaņas atspoguļošanas principi. Likumos nav skaidri atrunāts, kādiem kritērijiem būtu jāatbilst mediju veiktajam priekšvēlēšanu perioda atspoguļojumam. Piemēram, vai arī komercsabiedrībām būtu jāievēro neitralitātes (bezpartijiskuma) standarts. Tam var būt izšķiroša nozīme, nosakot, piemēram, cik likumīgi ir raidorganizācijas raidījumos aģitēt par kādu konkurētu partiju. Vai arī - vai komerciāla raidorganizācija pārkāpj likumu, ja tā nesamērīgi bieži uz saviem raidījumiem aicina vienas partijas pārstāvjus?

11)Neefektīva brīvā raidlaika sadales sistēma.

Fragments no Ivetas Kažokas 2007.gada [ http://www.politika.lv/temas/politikas_kvalitate/15033/ raksta] Latvijas Vēstnesim:

Līdzšinējā brīvā raidlaika sadales sistēma ir vērtējama kā formāla un valsts līdzekļus velti izšķērdējoša. Proti, partijām ir pienākums vienā reizē izmantot visas tām ar likumu pienākošās 20 minūtes, turklāt raidlaikā, kad nav pārāk lielas skatītāju auditorijas. Citu valstu pieredze (piemēram, Francija, Lielbritānija) liecina, ka pareizi sadalīts brīvais raidlaiks (sadalīts posmos: viena vai divas minūtes), turklāt partijām un skatītājiem izdevīgos raidlaikos, var pat aizstāt pašu partiju apmaksātās reklāmas.

12)Pašplūsma ar sabiedriskās domas aptaujas rezultātu pasludināšanu pirms vēlēšanām.

Fragments no Ivetas Kažokas 2007.gada [ http://www.politika.lv/temas/politikas_kvalitate/15033/ raksta] Latvijas Vēstnesim:

Latvijā nav nekādu nosacījumu tam, kādiem kritērijiem ir jāatbilst priekšvēlēšanu periodā izvietotajām sabiedriskās domas aptaujām. Jau vairākas reizes pirms vēlēšanām tika izplatītas baumas par "patiesajiem" un "nepatiesajiem" aptauju rezultātiem, tādā veidā maldinot sabiedrību. Partiju "reitingiem" pirms vēlēšanām ir liela psiholoģiska nozīme - tie var, piemēram, pārliecināt vēlētāju neaiziet nobalsot par partiju, kurai ir mazs prognozējamo balsu skaits vai tieši otrādi - šis skaits jau ir pietiekami liels. Eiropas Padomes rekomendācijas nosaka veselu virkni kritēriju, lai šīs aptaujas atbilstu kaut vai minimāliem objektivitātes rādītājiem un pēdējās nedēļās pirms vēlēšanām vēlētāju nemaldinātu.

13) Iespēja, ka sakrīt vēlēšanu un referenduma kampaņa - trūkst pietiekama regulējuma.

4.janvārī beidzas termiņš līdz kuram Saeima pieņem priekšlikumus otrajam lasījumam grozījumiem likumā "Par tautas nobalsošanu un likumprojektu ierosināšanu." Šie grozījumi skar arī referendumu kampaņas regulējuma jautājumus: nosacījumus politiskajām partijām un visiem citiem, kas vēlas, piemēram, pirms vēlēšanām izvietot politiskās reklāmas. Providus aizsūtīja Saeimas Juridiskajai komisijas savu viedokli par nepieciešamajiem pilnveidojumiem referendumu kampaņu regulējumam, brīdinot par problēmām, kas var rasties, ja vienlaikus sakritīs gan referendumu, gan vēlēšanu kampaņas.

Unless otherwise stated, the content of this page is licensed under Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 License