Latvijas partijām nav valsts finansējuma

Pamatojums

Kopsavilkums no Providus pētījuma Maksa par demokrātiju: vai partijas jāfinansē no valsts budžeta?, pētījuma pilnais teksts atrodams portāla politika.lv mājas lapā:

Neskatoties uz to, ka vairākums pasaules demokrātiju un gandrīz visas Eiropas valstis partijām piešķir valsts finansējumu, tā nav “spiesta lieta”. Šādu prasību neparedz starptautiskās tiesības vai starptautisko organizāciju rekomendācijas un vēl joprojām starp korupcijas uztveres indeksa līderiem ir atrodamas valstis (Malaizija, Singapūra), kur partijas valsts finansējumu nesaņem.

Tad kā izskaidrot to, ka valsts finansējums partijām Eiropā tiek uztverta kā norma, bet tā neesamība – kā dīvainība? Iemesls ir vienkāršs: sākot ar 20.gadsimta piecdesmitajiem gadiem aizvien vairāk valstis konstatēja, ka partijām sāka trūkt līdzekļu, lai pilnvērtīgi veiktu savas funkcijas. Reklāmai kļūstot dārgākai laikā, kad partijas biedru skaitam visā Eiropā bija tendence samazināties, partijām draudēja bankrots. Ņemot vērā, cik svarīga ir partiju loma reprezentatīvā demokrātijā, un to, ka nebija sagaidāms straujš partiju ienākumu pieaugums, daudzas valstis izšķīrās par partiju finansēšanu no valsts budžeta, uzskatot, ka tā ir labāka izvēle, nekā ļaut partijām nīkuļot vai par katru cenu dzīties pēc privātiem ziedojumiem.

Valsts finansējums partijām šobrīd ir ieviests visās bijušā padomju bloka Eiropas valstīs. Izņemot Latviju. Šī ziņojuma mērķis – atbildēt uz jautājumu, vai Latvijas partijām ir nepieciešams valsts finansējums?

Pētījumā veiktā analīze liecina, ka valsts finansējums politiskajām partijām nav brīnumnūjiņa, kas pati no sevis atrisinās valstī samilzušās problēmas – vai nu tā būtu korupcija, vai zema partiju konkurence. Pasaules veiksmes stāstu pamatā gandrīz vienmēr ir reformu pārdomātība, proti, tas, cik lielā mērā reformas veicēji ir parūpējušies, lai valsts finansējums pēc iespējas pilnvērtīgi integrētos vispārējā partiju finansēšanas sistēmā. Pētījums liecina, ka minimālie nosacījumi sekmīgai valsts finansējuma ieviešanai Latvijā ir saistīti: (1) ar priekšvēlēšanu tēriņu griestu nostiprināšanu (vai līdzvērtīgiem pasākumiem, lai samazinātu partiju vajadzību pēc naudas – piemēram, apjoma ierobežojumi politiskajām reklāmām); (2) ar KNAB tiesību un kapacitātes veicināšanu cīņai ar partiju nelegālajām naudas plūsmām.

Uzsverot, ka valsts finansējumam ir jābūt tikai daļai no kompleksiem pasākumiem partiju finansēšanas sistēmas reformai, pētījuma autori uzskata, ka Latvijā būtu vērts ieviest valsts finansējumu partijām šādu iemeslu dēļ:

1) Vairākums Latvijas politisko partiju, t.sk. arī dažas parlamentā pārstāvētās partijas vēlēšanu starplaikos funkcionē “izdzīvošanas režīmā”, nespējot pienācīgi pildīt funkcijas, kas demokrātiskā valstī tiek sagaidītas no partijām (programmu pilnveidošana, vēlētāju izglītošana, valdības kontrole, darbs ar vēlētājiem pašvaldībās).
2) Latvijas partijas ir ļoti atkarīgas no lieliem ziedojumiem, dažām partijām pat vidējais ziedojumu apmērs ir mērāms tūkstošos latu, kas nav salīdzināms ar Latvijas iedzīvotāja vidējiem ienākumiem.
3) Latvijā nav finansiālu priekšnoteikumu aktīvai partiju konkurencei – proti, ārpusparlamenta partijām un opozīcijas partijām, kas nav arī lielu pilsētu vadībā, ir sarežģīti iegūt privāto finansējumu.
4) Pēdējā gada laikā notikušie partiju finansēšanas skandāli apliecina, ka Latvijā ir īpaši piemērota augsne slepenām vienošanām starp partijām un ziedotājiem, kas sponsorējot partijas, vēlas sev iegūt neleģitīmas privilēģijas.

Pētījuma autori iesaka Latvijā jau tuvākajos gados sākt ieviest valsts finansējumu. Tiem jāiet roku rokā ar pasākumiem, kas vērsti uz partiju vajadzības pēc naudas tālāku samazināšanu. Ņemot vērā citu valstu pieredzi valsts finansējuma ieviešanā, pareizāk būtu sākt nevis ar visaptverošu, smagnēju valsts atbalsta modeļa izstrādi, bet gan sākumā ieviest mērenas, taču labi regulētas subsīdijas, pēc dažiem gadiem novērtēt to rezultātus un tikai nākamajā posmā šīs subsīdijas papildināt ar jauniem elementiem.

Rekomendācijas valsts finansēšanas uzsākšanai

1. Sākotnēji Latvijas partijām būtu piešķirams valsts finansējums, ievērojot šādus nosacījumus:

1.1. Ieteicamais apjoms: vidēji 30-40% no summas, ko partijas līdz šim ir spējušas patstāvīgi savākt no privātiem avotiem (maksimālā amplitūda – 20-60%).
1.2. Piemērotākā procentu barjera, kas partijai dotu tiesības uz valsts finansējumu, ir 1-2% rezultāts iepriekšējās Saeimas vēlēšanās.
1.3. Veiksmīgākais sadales modelis – 1 lats par katru Saeimas vēlēšanās saņemto balsi, ja šī summa tiktu izmaksāta reizi gadā.

2. Priekšnoteikums valsts finansējuma ieviešanai – jāturpina mazināt partiju vajadzību pēc naudas, lai valsts finansējums neizrādītos tikai finansiāla “piedeva” partiju reklāmas kampaņu ietvaros. Šim nolūkam ir nepieciešams:
o Nostiprināt priekšvēlēšanu tēriņu griestus, nosakot skaidrāku regulējumu tā saucamo “trešo personu” kampaņām, kā arī padarot bargākus sodus par atļauto izdevumu pārsniegšanu;
o Ņemot vērā to, ka partiju vajadzību pēc naudas lielā mērā nosaka milzīgās politiskās reklāmas izvietošanas izmaksas raidorganizācijās, šādas reklāmas ir jāaizliedz vai tām jānosaka būtiski apjoma ierobežojumi;
o Spēcināt KNAB spējas un tiesības atklāt partiju nelegālos ienākumus un izdevumus – piemēram, kriminalizēt partiju “melnās kases”.
o Noteikt gadījumus, kad partijai var tikt atņemts valsts budžeta finansējums (piemēram, ja partija vairāk nekā par 10% ir pārsniegusi atļautos priekšvēlēšanu tēriņu griestus).

3. Lai paplašinātu partiju iekšējo demokrātiju un sabiedrības uzticēšanos partiju darbam, būtu vērts apsvērt iespēju ļaut valsts finansējumu saņemt tikai tām partijām, kuru darbībā ir ievēroti minimāli iekšējās demokrātijas standarti. Tā kā šāds princips nevienā pasaules valstī līdz šim nav izmēģināts, tā lietderība būtu īpaši rūpīgi jāizvērtē.

Ilgtermiņa rekomendācijas

Dažus gadus pēc tam, kad Latvijā tiktu ieviests valsts finansējuma modelis, tas būtu papildināms, atrisinot šādus jautājumus:

1. Lai paplašinātu partijas ziedotāju loku, būtu jāapsver vai nu nodokļu atlaižu piemērošana (par labu mazākiem ziedojumiem), vai arī valsts līdzmaksājumi par katru saņemto ziedojumu (proporcionāli lielāki maziem ziedojumiem).

2. Būtu jāatrod piemērots mehānisms, kā atbalstīt arī tās partijas, kas piedalās vēlēšanās, taču tām spēkā esošie finansēšanas modeļi nedod tiesības uz valsts finansējumu (piemēram, tādēļ, ka partija vēlēšanās piedalās pirmo reizi).

3. Izvērtējot valsts finansējuma ieviešanas rezultātus, jāapsver iespējas papildināt valsts finansējuma modeli ar papildus kompensācijām partijām par priekšvēlēšanu izdevumiem (attiektos tikai uz tām partijām, kas nav pārkāpušas atļautos “tēriņu” griestus).

4. Lai veicinātu ārpus Rīgas dzīvojošo Latvijas iedzīvotāju iesaistīšanos partiju darbā, jādomā par papildus mērķdotācijām partiju teritoriālajām nodaļām.

5. Ņemot vērā to, kā piedāvātais sākotnējais modelis (1 lats par 1 balsi visām partijām, kas pārvarējušas 2% barjeru) paredz striktu proporcionalitāti, partijas, kas vēlēšanās ieguvušas maz balsu, iespējams, par saņemto valsts finansējumu nespēs segt to nepieciešamākos izdevumus. Tādēļ būtu jāapsver iespēja šīm partijām kā valsts finansējumu noteikt fiksētu summu, kas nodrošinās to konkurētspēju.

Jaunumi un ekspertu viedokļi

  • 2010.gada 2.februāra MK sēdē valdība beidzot nodeva Saeimai likumprojektu, ar kuru plānots uzsākt no valsts budžeta finansēt Latvijas politiskās partijas. Skat.premjera komentārs laikraksta Diena mājas lapā. Likumprojekta teksts atrodams šeit, anotācija šeit. Par likumprojekta gaitu un mīklaino to pavadošo likumprojektu pazušanu var izlasīt sākumlapā. Likumprojektu atbalstīja visas koalīcijas partijas, izņemot ZZS, kas atturējās. Iecere ieviest valsts finansējumu partijām tika apspriesta arī LTV raidījumā 100.pants (links tiks drīzumā ielikts). Elizabete Rutule no "Dienas" ir arī apkopojusi Ivetas Kažokas teikto šajā raidījumā:

Partijas Latvijā var pielīdzīnāt tādiem kā zombijiem - lielākā daļa nav ne dzīvas, ne mirušas, tās pirms vēlēšanām kāds kā ārējs bīdītājs atdzīvina, lai partija iekļūtu Saeimā un nodrošinātu šim bīdītājam ērtu dzīvi, šādu salīdzinājumu otrdien vakarā LTV raidījumā 100.pants izteica Providus pētniece Iveta Kažoka. Viņa gan atzina, ka nevar to teikt par visām partijām, bet, viņasprāt, vispārējā tendence tāda ir.
To I.Kažoka minēja kā vienu no problēmām, ko varētu palīdzēt risināt iecere finansēt partijas no valsts budžeta, par ko otrdien vienojās valdība. Vēl viena būtiska problēma, viņasprāt, ir atkarība no ziedotājiem. Partijām varētu būt ļoti apjomīgas melnās kases, sprieda eksperte.

[…]

I.Kažoka pauda viedokli, ka finansējums no valsts neatrisinātu visas problēmas, tomēr ļautu tām partijām, kas grib darboties pēc godīgākiem principiem, būt izvēlīgākām attiecībā uz ziedojumiem vai nelegālajām naudām, ko tās pieņem vai nepieņem. Šobrīd gandrīz jebkura partija nostādīta nepieciešamības priekšā atrast lielas summas savai kampaņai, teica pētniece.
Viņa arī izteicās, ka lielā mērā Latvijā politika ir bizness, cilvēki, izņemot atsevišķus izņēmumus, iet politikā, lai gūtu labumu sev, un, viņasprāt, valsts finansējums var kaut kādā veidā to mainīt. Tomēr I.Kažoka kritizēja to, ka no likumprojekta izņemta norma par ļoti striktiem reklāmas raidlaika ierobežojumiem. "Kaut kādu mistisku neizprotamu iemeslu dēļ Ministru kabinets šo daļu atlika uz labākiem laikiem, bet ideju par valsts finansējumu nolēma virzīt tālāk. Un, manuprāt, tas ir nepareizi."

Aigara Freimaņa (Latvijas Fakti) un KNAB bijušā priekšnieka A.Loskutova viedokļi atrodami 2010.gada 3.februāra laikrakstā Бизнес & Балтия. Aigars Freimanis:

"В принципе, я поддерживаю эту меру, однако с определенными условиями. Вопервых, должна быть ограничена предвыборная реклама, так как на нее и уходит большая часть средств. Вовторых, нужно строго ограничить поток денег, который приходит от спонсоров"

A.Loskutovs:

""Западная практика такова, что одни государства полностью покрывают расходы, другие — частично. Латвия же одна из немногих стран в Европе, где нет ни малейшего участия государства в содержании политических партий. Нынешнее решение правительства — первый шаг к независимости политики от спонсоров"

Interneta portāls tvnet.lv aptaujājis politologu Jāni Ikstenu un sociologu Arni Kaktiņu, jautājot, vai valsts finansējums partijām mainītu pašreizējo oligarhu ietekmi. Ikstena viedoklis:

"Uzskatu, ka publiskais finansējums oligarhu ietekmi uz partijām nemazinātu. Tas, ko valdība izdarīja ar KNAB priekšlikumiem, bija izvarošana. No šiem priekšlikumiem viņi paņēma tikai to, kas šīm partijām šķita izdevīgs, – tas ir valsts finansējums. Stingrāka kontrole par partiju finansējumu un kampaņu ierobežojumi ir palikuši ārpus iekavām, un līdz ar to pats par sevi šis valstiskais finansējums neko neatrisinās."

Kaktiņa viedoklis:

Piekrītu Dombrovska nostājai par to, ka valsts finansējums mazinātu partiju atkarību no oligarhiem. Bez šaubām, ja nauda nenāktu no vienām, otrām, trešajām privātpersonām, bet gan valsts kases, bez šaubām, partijas kļūtu vairāk atkarīgas no publiskā sektora."

3.februāra LTV "Kas notiek Latvijā?" diskusija par partiju finansēšanu no valsts budžeta. Politiķu attieksme (pārstāsts, kas atrodams KNL? mājas lapā:

Tautas partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Vineta Muižniece apgalvoja, ka būtu grūti izvēlēties vēl sliktāku laiku, kad virzīt šo jautājumu, un arī Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāts Mārtiņš Roze šo nosauca par „ļoti neizdevīgu brīdi”, lai gan iecerei pauda principiālu atbalstu. Viņš gan pieminēja ar partiju interesēm tieši saistītu iemeslu pretenzijām, proti, esošajā variantā budžeta finansējums pat partijām ar lielu pārstāvniecību Saeimā nenosegs izdevumus, kas nepieciešami priekšvēlēšanu reklāmas kampaņai. Bet „Saskaņas centra” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins pievērsās vairāk sabiedrības interesēm, paužot neizpratni, kā mēs grasāmies finansēt politiķus no naudas, ko aizņemamies Starptautiskajā Valūtas fondā.

Unless otherwise stated, the content of this page is licensed under Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 License