Niecīgās sankcijas

Sankcijas par pārkāpumiem partiju finansēšanas un priekšvēlēšanu aģitācijas jomā

Partijas finansēšana, izmantojot starpniekus, ja tas ir lielā apmērā Kriminālsods līdz 2 gadiem brīvības atņemšanas
Starpniecība partijas finansēšanā lielā apmērā Kriminālsods līdz 2 gadiem brīvības atņemšanas
Vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācijas aizpildīšanas vai iesniegšanas kārtības neievērošana Administratīvs sods līdz 500 latiem
Gada laikā atkārtots iepriekšējais parkāpums Adm.sods līdz 5000 latiem
Finansējuma apmēra ierobežojumu neievērošanu Adm.sods līdz 5000 latiem
Neatļauta ziedojuma pieņemšana Adm.sods līdz 5000 latiem
Ziedojuma bez pārkaitījuma pieņemšana Adm.sods līdz 5000 latiem
Aizņēmuma ņemšana Adm.sods līdz 5000 latiem
Galvojuma došana Adm.sods līdz 5000 latiem
Aizdevumu izsniegšana Adm.sods līdz 5000 latiem
Priekšvēlēšanu izdevumu apmēra neievērošana Adm.sods līdz 5000 latiem
Partiju finansēšana no citu personu ziedojumiem, ja nav starpniecības Adm.sods līdz 500 latiem
Starpniecība (ne lielā apmērā) Adm.sods līdz 200 latiem
Aģitācijas noteikumu pārkāpšana Juridiskajām personām līdz 800 latiem, fiziskām - līdz 150
Priekšvēlēšanu aģitācijas apmaksas kārtības neievērošana Līdz 200 latiem
Priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanas izcenojumu nesniegšana vai nepatiesu ziņu sniegšana par tiem Līdz 250 latiem
Priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanas, uzskaites un glabāšanas kārtības neievērošana Līdz 250 latiem
Likumā noteiktā paziņojuma par paredzamo priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanu nesniegšana Līdz 1000 latiem
Priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanas izcenojumu grozīšana Līdz 1000 latiem
Līguma noslēgšanas nosacījumu neievērošana Līdz 1000 latiem

Vērtējumi:

  • > Analizējot 2009.gada vēlēšanu pieredzi, šobrīd ir skaidrs, ka problēmu loks ir plašāks un to varbūtējais destruktīvais efekts var būt dziļāks. Piemēram, joprojām nav noteiktas atturošas sankcijas trešajām personām vai medijiem, kas ignorē likumos noteiktos pienākumus (piemēram, medijiem – sūtīt reklāmas līgumus KNAB vai savlaicīgi publicēt reklāmas izcenojumus). (Ivetas Kažokas raksts portālam politika.lv )

Monitorings uzrāda vienu gadījumu, kad atšķirības starp politiskās reklāmas izmaksām, ko savā deklarācijā norāda politiska partija, un monitoringa uzskaitīto (atbilstoši partijas izvietotajam reklāmas daudzumam un mediju deklarētajiem izcenojumiem) pārsniedz 100 000 latus. Pat ja attiecīgajam gadījumam ir „likumīgs” skaidrojums, tas ļauj novērtēt piemērojamo sankciju nesamērību (maksimums dažu tūkstošu latu apmērā) gadījumā, ja medijs tomēr izšķiras partijai pārdot reklāmas par cenām, kas ir zemākas nekā publiskotās.

Niecīgi ir arī sodi gadījumā, ja „trešā persona” būtiski pārkāpj tai atļauto tēriņu limitu, kā arī joprojām nav ieviesta kriminālatbildība politisko partiju atbildīgajām amatpersonām par īpaši lielu (piemēram, vairāk nekā 20%) priekšvēlēšanu tēriņu „pārtēriņu”.

  • Fragments no Ivetas Kažokas 2007.gada raksta Latvijas Vēstnesim:

Partijām par pārkāpumiem finansēšanas jomā nedraud nozīmīgas sankcijas. Vienīgais partiju pārkāpums, kas ir kriminalizēts, - starpniecība partiju finansēšanā. Salīdzinot Latvijas sankcijas ar citu valstu sankcijām, jāsecina, ka Latvijas likumi pret partijām ir ļoti "žēlsirdīgi", piemēram, par partijai atļauto priekšvēlēšanu tēriņu nozīmīgu pārkāpšanu draud tikai naudas sods, nevis kriminālatbildība vai iegūto mandātu anulēšana u.tml.

Nav nozīmīgu sankciju par pārkāpumiem trešajām personām -nelikumīgajiem ziedotājiem. Līdzīgi arī personām, kas veicina partiju nelikumības, par to maksimāli draud administratīvā atbildība. Turklāt Administratīvo pārkāpumu kodeksā nav pietiekami precīzi formulēts nodarījuma sastāvs, lai persona varētu saskaņā ar to vadīt savu uzvedību (piemēram, netieša ziedojuma partijai gadījumā ir grūti pateikt, kas ir un kas nav uzskatām par netiešu ziedojumu partijai).

Citi sankciju veidi

  • Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums paredz arī šādus sankciju paveidus: 1) pienākums partijām atdot nelikumīgos ziedojumus (vai tos ieskaitīt valsts budžetā); 2) ja partija ilgāku laiku neiesniedz vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarāciju vai gada pārskatu, tad KNAB ir tiesības vērsties tiesā, lūdzot apturēt partijas darbību; 3) ja KNAB konstatē vēlēšanās atļauto tēriņu "griestu"pārsniegumu, tad partijai analoģiska summa jāiemaksā valsts budžetā (līdzīgs nosacījums, kas izriet no priekšvēlēšanas aģitācijas likumiem, attiecas arī uz tā saucamajām "trešajām personām".
  • 13.janvārī Providus saņēma Saeimas Juridiskās komisijas atbildi uz 2009.gada iesniegumu, kurā komisija tika lūgta izskaidrot, kādēļ tā joprojām nav iesniegusi izskatīšanai pirmajā lasījumā 2009.gada 9.jūnijā MK iesniegtos grozījumus Krimināllikumā, ar kuriem tiktu kriminalizēti pārkāpumi politisko partiju finansēšanas jomā. Saeimas komisija atrakstīja, ka "Ministru kabinets šobrīd aktīvi strādā pie partiju finansēšanas sistēmas pilnveidošanas un šis darbs jau ir noslēguma fāzē. Komisija uzskata, ka jautājumi, kas saistīti ar partiju finansēšanu, ir jāskata kompleksi un saskaņoti." Atbilde ir dīvaina divu iemeslu dēļ: 1) darbs MK pie partiju finansēšanas sistēmas pilnveidošanās beidzās 2009.gada pavasarī, kad TM darba grupa iesniedza MK savus izstrādātos priekšlikumus valsts finansējuma ieviešanai un ar to saistītajām izmaiņām. Šie grozījumi tā arī nav nonākuši MK darba kārtībā. Nekāds cits darbs pie "sistēmas pilnveidošanas" starplaikā nav noticis. 2) Grozījumiem Krimināllikumā nav nekāda sakara ar MK ietvaros izstrādājamiem likumprojektiem visas partiju finansēšanas sistēmas maiņai (tos var skatīt atsevišķi citu no cita).
Unless otherwise stated, the content of this page is licensed under Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 License