Griesti par augstu

Partiju tēriņu "griesti" 2010.gada vēlēšanām varētu būt gandrīz 600 000 lati!

Analizējot 2009.gada kampaņas pieredzi, viegli pamanīt, ka vairāk nekā 570 000 uz politiskajām reklāmām vien (kas, ja netiks mainīts regulējums, būs nākamo vēlēšanu limits) ir arī „lielo” partiju vairākumam nesasniedzama summa.

Partija Izdevumi kopā 2009.gadā (deklarācijas)
LPP/LC 632907
TP 569132
JL 452323
TB/LNNK 406890
SC 320543
LSDSP 225197
PS 220638
PCTVL 201990
ZZS 184243
Libertas.lv 141997
SCP 57345
VL! 30357
"Jaunlatvija" 23924

2009.gada kampaņā tikai vienas partijas kopējie izdevumi pārsniedza to izdevumu apmēru, kas 2010.gadā attieksies tikai uz politisko reklāmu, pasta izdevumiem un sponsorēšanu. Tas nozīmē, ka 2009.gadā būs apdraudēta vienlīdzīgu vēlēšanu iespēja.
Vidējā darba alga 2008.gadā (tad kad tās bija visaugstākās) izrādījās neveiksmīgs „griestu” piesaistes punkts, jo 2010.gadā, visticamāk, turpināsies ekonomiskā krīze un iekšējās deflācijas procesi, kas nozīmē, ka partijām būs tik pat maz, ja vēl ne mazāk iespēju legālā ceļā atrast nepieciešamo finansējumu konkurētspējīgai kampaņai. Tas nozīmē, ka pastiprināsies arī spiediens meklēt finansējumu „par katru cenu”, kā arī partiju atkarība no šaura ļoti bagātu personu loka. To, ka šādu spiedienu radīja jau 2009.gada regulējums, apstiprināja tas, ka vidējais ziedojuma apmērs bija sevišķi liels (pārsniedza piecas minimālās mēnešalgas) piecām no sešām vēlēšanās visvairāk iztērējušām partijām.

3.februāra LTV "Kas notiek Latvijā?" diskusija par optimālu partiju tēriņu "griestu" lielumu. Diskusijas pārstāsts, kas atrodams KNL? mājas lapā:

Sabiedriskās politikas centra „Providus” pētniece Iveta Kažoka aicināja paskatīties, cik partijas var reāli godīgā ceļā savākt naudu, un par samērīgu apjomu nosauca līdzīgu tēriņu ierobežojumu limitu – starp 200 un 300 tūkstošiem latu. Turklāt arī Tautas partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētāja un Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Vineta Muižniece apgalvoja, ka „par limitiem mēs varam runāt un, ja var vienoties, kāpēc ne?” Viņa gan kritizēja to, ka līdz šim ne visi priekšvēlēšanu izdevumi visām partijām tika uzskaitīti, bet A.Vilks akmeni iemeta atpakaļ politiķu dārziņā.
Politisko organizāciju apvienības „Saskaņas centrs” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins pauda uzskatu, ka šobrīd kaut ko mainīt ir par vēlu, taču A.Vilks tam nepiekrita un atgādināja, ka iepriekšējās vēlēšanās likuma grozījumi stājās spēkā tajā brīdī, kad aģitācijas periods bija jau sācies. Viņš izmaiņu iespējamību reducēja uz politiskās gribas esamību. A.Latkovskis sākotnēji apgalvoja, ka uz nākamo pirmdienu būs sagatavots nevis projekts ar visām partijas atbalstītajām regulējuma izmaiņām, bet konceptuāls piedāvājums koalīcijai, savukārt vēlāk viņš jau solīja, ka nedēļas laikā projekts būs gatavs.

Citāts no Ivetas Kažokas raksta portālā politika.lv:

Kāda varētu izskatīties nākamā vēlēšanu kampaņa? Ja nemainītā veidā paliek spēkā pašreizējais regulējums, tad vienīgais, ko var droši pateikt: tā būs dārga. Uz reklāmām vien partijām būs legāli ļauts tērēt ap 570 000 latu. […]

Viena no nozarēm, kur Latvijas ekonomikas kritums ir bijis īpaši jūtams, ir reklāmas tirgus. Mediji šobrīd ir gatavi pārdot reklāmas par ievērojami zemākām cenām nekā pirms dažiem gadiem.

Vienlaicīgi partijām legālā ceļā iegūt finansējumu priekšvēlēšanu kampaņām ir kļuvis sarežģītāk– pilsoņiem vienkārši nav brīvas naudas, ko varētu ziedot pat tad, ja pretī viņi iegūt kādus nelegālus labumus. Un ievērojot to, ka Latvijā partijas joprojām netiek finansētas no valsts budžeta, partijām iespēja piesaistīt vairākus simtus tūkstošus latus godīgā ceļā, neuzņemoties korumpējošus nosacījumus, ir kļuvusi teju par utopiju.

Šādos apstākļos tik augsti partijām atļauto tēriņu „griesti” ir destruktīvi. Šobrīd tie ir vairākas reizes augstāki nekā 2006.gadā tikai viena argumenta dēļ: starplaikā strauji auga politisko reklāmu cenas. Tagad reklāmas cenas ir kritušās – partijas var iegādāties lielu reklāmas apjomu par zemāku cenu. Taču augstie tēriņu „griesti” tās spiež meklēt jebkādas iespējas savākt ar likumu atļauto finansējumu, jo pretējā gadījumā konkurējošās partijas var tās „nospiest” ar savu kampaņu masīvumu.

Likumā noteikto tēriņu „griestu” apmērs ir piesaistīts vidējās algas izmaiņām Latvijā. Diemžēl 2010.gadā par pamatu partijām atļautajām tēriņu summām tiks ņemti paša „treknākā” – 2008.gada – vidējais algas līmenis, kas arī izskaidro, kādēļ nākamgad kampaņas būs dārgākas nekā šogad. Būtu tikai likumsakarīgi, ievērojot pārmaiņas Latvijas ekonomikā, pārskatīt arī partijām atļauto tēriņu lielumu. Pretējā gadījumā mēs nonākam tur, kur bijām jau agrāk: partijām atļauts izvietot milzīgu reklāmas daudzumu, kas tām izmaksā dārgi, bet sabiedrībai – vēl dārgāk.

Sistēma atražo pati sevi, turpinot darboties nedaudzu, Latvijas apstākļiem ļoti bagātu un ne sevišķi godīgu cilvēku interesēs.
Augsti tēriņu griesti jau nav tikai partiju problēma. Par „cenu”, ko partijas ir samaksājušas par saņemtajiem ziedojumiem reklāmu finansēšanai, galu galā norēķināsies visa sabiedrība. Šī cena ir neprofesionāli partiju ielikteņi („kasieri”) valsts un valsts uzņēmumu amatos, kuru galvenā misija ir vai nu daļu no saviem ienākumiem legālā ceļā ziedot partijai vai arī, atrodoties amatā, meklēt iespēju „shēmām”, kā netiešā veidā papildināt partiju kases. Sabiedrība maksā arī ar to, ka šāda sistēma sniedz „dabiskas” priekšrocības tām partijām, kas ir īpaši nekritiskas pret to finansēšanas avotiem un darba metodēm, – tās vienmēr Latvijas apstākļos piesaistīs vairāk finansējuma nekā tās partijas, kurām ir kaut puslīdz godīgi darbības principi. Var droši teikt, ka šāda sistēma atražo pati sevi, turpinot darboties nedaudzu, Latvijas apstākļiem ļoti bagātu un ne sevišķi godīgu cilvēku interesēs.

Ģirts Ozols, intervijā portālam politika.lv:

Pie tā, ka reklāmas tirgus ir nokritis par 45%, mēs taču saprotam, ka reklāmas izcenojumi arī ir nokrituši. Iztērējot konkrētu summu, ja reklāmas tirgus ir transformējies, tad par to pašu naudiņu jūs varat nopirkt divreiz vairāk. Mūsdienu apstākļos 500 000—600 000 latu [atļautie tēriņu griesti] vienai partijai reklāmai ir ļoti liela naudas summa. Normālam TV kanālam pirms diviem gadiem reklāmas ieņēmumi bija aptuveni 8—10 miljoni latu. Šogad būs 4—4,5 miljoni latu. Nākošgad — 3,5—4 miljoni latu. Pie tam tā ir tā kontrolējamā [nauda], kas ir komunikācijai, nemaz nerunājot par saturu.

Unless otherwise stated, the content of this page is licensed under Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 License