Greco 2008.g.izvērtējums

2008.gada sākumā Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupa (GRECO) vērtēja Latvijas partiju finansēšanas regulējumu. Tās atziņas un rekomendācijas ir atrodamas GRECO mājas lapā, tai skaitā latviski.

Kopumā ziņojums ir Latvijai ļoti labvēlīgs (salīdzinot ar ziņojumiem par Igauniju, Franciju, Vāciju un citām izvērtējumam pakļautajām valstīm). GRECO secina, ka "neskatoties uz salīdzinoši neilgajām pārstāvnieciskās demokrātijas tradīcijām, Latvijā ir veiksmīgi izveidota tiesiskā un institucionālā bāze politisko partiju un vēlēšanu kampaņu finansēšanas regulēšanai un uzraudzībai;" "jānorāda, ka KNAB profesionālisms un nopietnība politiskās finansēšanas noteikumu izpildes nodrošināšanā ir neapšaubāmi."

Vienlaicīgi Greco novēroja arī vairākas Latvijas partiju finansēšanas sistēmai raksturīgas problēmas:

1) Šaurs partiju finansētāju loks

GET pārliecinājās, ka personu grupa, kas vēlas un var sniegt finansiālu atbalstu, īstenībā nebija tik liela. Tieši otrādi, daudzi sarunu biedri uzsvēra, ka bija pamats domāt, ka dažu partiju finansējums veidojās no atsevišķu turīgu personu sniegtā atbalsta. Neatkarīgi no tā, vai šādas aizdomas bija pamatotas, ir skaidri redzama pilsoņu nevēlēšanās ziedot naudu politiskām partijām un maza līdzdalība partijās. Daži sarunu biedri norādīja, ka rūpīga KNAB pārbaude palīdzēja šai nepatikai nostiprināties (t.i., cilvēki baidās, ka viņiem būs jāsniedz paskaidrojumi KNAB vai arī viņu finanses tiks pārbaudītas tādēļ vien, ka viņi ir veikuši ziedojumus); vairākums sarunas biedru norādīja kopumā zemo sabiedrības uzticības līmeni politiķiem.

2) Tā saukto "trešo personu" aģitācijas regulējuma trūkums [pēc GRECO vizītes šī problēma daļēji tika atrisināta ar likuma grozījumiem]

Lai arī kopumā pozitīvi tiek vērtētas caurspīdīguma nodrošināšanas prasības attiecībā uz atsevišķiem ziedojumiem politiskajam partijām, Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā ir būtiskas nepilnības: tas neregulē trešo personu (t.i., objektu ārpus partijas struktūras) iesaistīšanos vēlēšanu kampaņās, tas ir jautājums, kas tika aizskarts visās intervijās GET vizītes laikā. 2006. gada Saeimas vēlēšanās kļuva skaidrs, ka šo nepilnību likumā var viegli izmantot ļaunprātīgi.

3) KNAB statuss, atrodoties ministru prezidenta padotībā

GET arī tika informēta, ka, neskatoties uz to, Ministru prezidents nevar atcelt tā sauktos „administratīvos aktus” (ieskaitot KNAB pieņemtos lēmumus, kas izdoti, pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu vai politisko partiju finansēšanas jomā, piemēram, lēmumu administratīvi sodīt partiju vai uzdot tai atmaksāt pretlikumīgi iegūtos līdzekļus) un nav pilnvarots uzraudzīt KNAB izmeklēšanas darbu. GET to vērtē atzinīgi, tomēr uzskata, ka, ņemot vērā Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7. pantā noteikto, KNAB atrašanās Ministru kabineta pārraudzībā rada neērtu situāciju, jo Ministru kabinetam jāuzrauga savi uzraugi […] GET rekomendē veikt pasākumus KNAB neatkarības stiprināšanai (tajā skaitā attiecībā uz tā darbības pārraudzību, tā priekšnieka iecelšanas amatā un atbrīvošanas no amata kārtību un lemšanu par tā budžetu), lai tiktu nodrošināta tā funkciju neatkarīga un godprātīga izpilde.

4) Sankcijas, kas ļauj "patiesajiem vaininiekiem" izvairīties no atbildības

Atšķirībā no administratīvajiem sodiem par politisko partiju finansēšanas noteikumu pārkāpumiem, kuri, saskaņā ar Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 10. panta 1.pirmo daļu ir piemērojami politiskajām partijām, kriminālatbildību var noteikt arī fiziskām personām (un arī politiskām partijām, bet tikai tad, ja noziedzīgs nodarījums izdarīts juridiskās personas interesēs un vienmēr kriminālprocesa pret fizisko personu ietvaros, sk. 58. punktu). Tomēr šīs krimināltiesiskās sankcijas var piemērot tikai par dažiem noziedzīgiem nodarījumiem: partijas finansēšanu, izmantojot starpnieku (vai darbojoties kā starpniekam), grāmatvedības noteikumu pārkāpumiem un dokumentu viltošanu saskaņā ar Krimināllikuma 288.2., 217. un 275. pantu. GET uzskata, ka pašreizējā situācija ļauj faktiskajiem vainīgajiem politisko finanšu noteikumu pārkāpumos viegli „slēpties aiz partijas fasādes”. Šī un iepriekšminētā punkta kontekstā GET iesaka izvērtēt vai nu administratīvo sankciju ieviešanu par partiju finansēšanas noteikumu pārkāpumiem, vai paplašināt kriminālatbildību par partiju finansēšanas noteikumu pārkāpumiem. GET rekomendē veikt pasākumus, lai pilnveidotu fizisko personu atbildību par politisko partiju finansēšanas
noteikumu pārkāpumiem.

Līdztekus tam GET konstatē problēmas saistībā ar noilguma periodu par partiju finansēšanas noteikumu pārkāpumiem. Ja noilguma periods par augstākminētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem partiju finansēšanas kontekstā ir no diviem līdz pieciem gadiem (atkarībā no noziedzīga nodarījuma smaguma) no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas dienas, par administratīvajiem pārkāpumiem tas ir viens gads no pārkāpuma izdarīšanas dienas. Kaut gan GET ņem vērā to, ka minētais noilguma periods ir garāks par to, kāds tas ir citiem administratīvajiem pārkāpumiem (4 mēneši), tas uzskata, ka viena gada termiņš šādiem administratīvajiem pārkāpumiem tomēr ir pārāk īss, sevišėi ņemot vērā dažu šādu pārkāpumu sarežģītību un grūtības to izmeklēšanā. Tādējādi GET iesaka pagarināt administratīvā soda uzlikšanas termiņu par Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma pārkāpumiem.

5) Politiskās partijas nesaņem valsts finansējumu

No diskusijām, kurās GET piedalījās vizītes laikā, izriet, ka vairums sarunu biedru atbalsta lielāku (tiešu) valsts finansējumu politiskajām partijām. Tomēr tika arī pausti būtiski iebildumi pret šādu finansējumu, atceroties parunu “ja tīru ūdeni ielej netīrā, ūdens tāpat būs netīrs”. Patiesi, GET piekrīt, ka valsts finansējuma ieviešana var radīt jaunas problēmas. Neskatoties uz to, un ņemot vērā, ka šāds finansējums dažādotu finansēšanas avotus, tādējādi samazinot atsevišėu partiju paļaušanos uz dažiem lieliem ziedotājiem32, tas paātrinātu vienotu spēles noteikumu veidošanos politiskajām partijām un tām tiktu nodrošināts stabilāks finansiālais pamats, GET pozitīvi vērtē to, ka tiek pētītas iespējas šāda finansējuma ieviešanai.

Latvijai ziņojums par rekomendāciju izpildi ir jāiesniedz līdz 2010.gada 30.aprīlim!

Unless otherwise stated, the content of this page is licensed under Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 License